Dienas sāk sarauties.
Atnāku mājās no skolas un kaut ko padarbojos, skatos jau ārā saule pazudusi, atstājot aiz sevis krāsainos mākoņus. Nepierasti. Arī no rītiem grūti piespiest sevi celties. Pēc stundām atkal nāk miegs.
Gan jau pamazām viss ieies parastajā ritmā.
Labums tāds, ka nav nekāda uztraukuma un stresa, kad jāiet uz skolu. Atceroties pagājušo gadu un eksāmenu laiku, pilnīgs pretstats.
Sapņoju ļoti dīvainu sapni, kas mani pat nedaudz nobiedēja.
Nepatīk man tā sapņot.