:D Tas iepriecina... :) es ar arguvos, savācu savus nervus atkal vienā harmoniskā čupiņā, pat maktenām ātri. Apspriedos ar mammu par visādām iespējām, ko varētu studēt. Tad kad pateicu, ka nav diezko iedvesmojoši, ka viņa visas manas idejas nemitīgi noliek, viņa vnk pateica, ka gribot, lai man esot labāka dzīve kā viņai. Uh, mātes... bišumātes? Bišumātes paliek bišumātes, tur neko nepadarīsi. Bet es izdomāju, ka visam taču vajadzētu būt stipri elementāri, ja pati pilnībā uzņemos atbildību/šefību pār savu dzīvi... ira labi ;) Man tikai jāatrod pareizā taciņa... tb īsākais ceļš uz sevi. Lai nu kā, pie mērķa nonākšu anyway, ja ne ar pa īsāko taciņu :)