Nē, nešķiet skarbi. Apzinos, ka esmu sarežgītais zvirbulēns, ar tieksmi visu sarežgīt. Vienmēr esmu bijusi un iespējams arī būšu. Mācos nebūt par patstāvīgi "uzvilktu atsperi", bet mana daba cīnās tam pretī. Īpaši grūti iet tagad, kad no pavisam savādākas vides, kuru caurstrāvoja absolūta bezrūpība, esmu iemesta atpakaļ vāveres ritenī, kurā pastāv rāmji, noteikumi, standarti un laiks.
Tici man, nekas man nesagādātu lielāku prieku, kā atgriezties bezrūpīgajā pasaulē.
Taču šajā vidē nebūt "atsperei" ir gandrīz nereāli. Nezinu vai saproti, ko ar to gribu teikt. Manas domas arī mēdz būt visai komplicētas.