And since no one cares
Tādas lietas vienkārši noignorēt, norīt vis nevar. Kaut kāda pašcieņa tomēr arī ir jāsaglabā vismaz pret sevi, ja atrodas tādi, kas iedomājas, ka var citiem bradāt pāri kā tādai zālei. Mazliet žēl, bet jāatzīst, ka reiz jau biju novesta tik tālu, ka ar vienu soli jau biju gatava sperties laukā un nekad neatgriezties un šoreiz laikam īsti vairs nav kur.
Bet nu pietiek šis drūmais stuff. Esam izdzīvojuši arī sliktākus laikus un izdzīvosim arī šos, lai arī cik ļoti sāpētu. Jā un es nevaru piedot tādās sāpītes vismaz tagad nē.