Garastāvoklis:	calm
Mūzika:	Nekas neskan

29.11.10

Nu vispār jau man šķiet es nebiju gaidījusi, ka šodiena beigās būs tik jauka.

Iesākās viss kapitāli haotiski - zvans pie durvīm, pamostos,  izkāpju no gultas pidžammā, attaisu durvis, a tur kaimiņiene. Viņai redzi kaut kas tualetē no griestiem sūcās. Apskatos visas vietas, trubas, peļķes nekur nav. Bet šī jau neliekas mierā, zvanās, prasa lai saucot santehniķi. Protams, es mājās viena, zvanos ar. Vēl visādi reibīgi komentāri no pārējiem pa trepēm vazājošiem kaimiņiem jāzuklausa, ka mums redz būšot pa savu naudu remonts jātaisa. Es vainīga, ka māja ir veca un visas trubas vecas vai? Vnk visus gribējās pasūtīt piecas mājas.

Tā kā rīt ir deadline kursadarbam, čāpoju uz kojām rakstīt visu, ko vien var, kaut līdz rīta ausmai. Šodien tik daudz negaidītu apsveicieni. Dejās arī tik mīļi, Krī pat pacēla gaisā vnk (es biju šokā). Un par cilvēkiem, kas no tālām zemēm zvanās, vispār stāvus gaisā uzlecu - tā iepriecināja. Nemaz nerunājot par visiem virtuālajiem sveicieniem, gan no ģimenes, draugiem. Es mīlu visus savus draugus gan tos, kas šeit pat, gan tos, kas tālāk dzīvo. Nav izstāstāms tas prieks, ko viņi visi (savējie un savējie (draugi) kopā man šodien ir devuši. Esmu pārlaimīga.

Lai arī viss tāds haotisks, es šodienā neko nemainītu.