05.11.10
Katra paša izvēle ir tā, kādam būt, ko darīt. Es redzu pārmaiņas cilvēkos, redzu arī daudzus, kas stāv uz vietas, kas nespēj pārkāpt savām iedomātajām robežām. Es priecājos par tiem, kas pārvar paši sevi un bēdājos par tiem, kas sevi turpina turēt ieslodzījumā. Nevaru nevienam parādīt un pateikt kā rīkoties, ko izvēlēties, kas ir pareizi un kas nav. Visi mēģinājumi ir izgāzušies ar lielu blīkšķi. Atliek cerēt, ka kādu dienu viņi ieraudzīs, ka ir spējīgi uz daudz ko vairāk.
Dejas vēl joprojām spēj man iedot tik daudz prieka, ka nākot mājās smaidu muļķīgu smaidu. Tagad tikai jācer, ka visu varēs saskaņot ar manu briesmīgo grafiku.
Rīt jāķeras pie darbiem.