When was the last time?
Cenšos atsaukt atmiņā dienu, kad pēdējo reiz kaut ko zīmēju vai gleznoju. Zinu, ka tā bija vasara. Pēc tam, nekā, ja neskaita kaut kādus sīkumus. Cilvēki vienmēr ir gribējuši dabūt no manis laukā viskautko uz pasūtījumu, bet tas nekad nestrādā. Vienkārši nedarbojas. Jābūt pareizajam dvēseles stāvoklim, būt nomodā par katru sīkāko sīkumu apkārt, plašai telpai tā, lai manam radošajam garam būtu, kur izplest spārnus. Pēdējā laikā telpa ir sarukusi un kļūst ar vien mazāka, smacē, nospiež. Īsti vairs nekur nejūtos tā, ka varētu atkal atļaut viņam lidot. Varbūt tāpēc manā pasaulē šobrīd ir tikai praktiskas lietas, kas tā līdz galam nepadzirda izslāpušo dvēseli.
Mūzika tomēr vēl palīdz. Bieži domās aizklejoju citās zemēs vai kalnos. Palīdz.