06.01.10
Jā, agrāk man patika pēc iespējas ātrāk pamosties un pat priecājos, kad neko neesmu nosapņojusi jeb nomurgojusi, tad pēdējā laikā man sāk iepatkties kādi izskatās mani sapņi un rodas arvien lielāka vēlme paildzināt gulēšanas laiku. Varbūt man pat izdosies kaut ko pierakstīt, jo nepierakstot tie pazūd, ja es nepiedomāju. Būtu interesanti paanalizēt.
Atcerējos, ka neesmu nodevusi divas grāmatas šodien. Dīvaini, kad es visu laiku biju pārliecināta, ka tās vēl ilgi nav jānodod. Bet šodien tīrot no grāmatām putekļus brīnījos, kāpēc tās vēl te. Vēlāk apskatot augstskolas ēpastu - Jūs esat aizmirsusi nodot tādu un šitādu grāmatu.
Visas maliņas sāp, tā sen nebija bijis, pat pēc Edgara briesmīgās ieslidīšanās. Laikam sāku pierast pie viņa stila.
Rīt pamēgināšu kaut ko jaunu. Man nepatīk, ka aukstuma dēļ es iepakojos un lielāko dienas daļu sadaru tikai tādas lietas, kas neprasa daudz kustēties un vēl man nepatīk, ka mēs vairs neejam ārā tā, kā mēs to agrāk darījām, aizbildinoties - fuj ārā taču ir auksti. Ahā, vēl viens iegansts, lai beidzot iegātātos suni - viņam nepateiksi - fuj ārā ir auksti un mēs tagad neiesim.