Izcili - esmu slima. Laukā ir tik dievīgs laiks un tomēr man izdevās salimt. Domāju, ka pie vainas ir temperatūras maiņas, kas man dien dienā jāpiedzīvo - skolā telpās ir nežēlīgi auksts, ārā nežēlīgi silts un dzīvoklī dienas laikā ir karsti. Es spītīgi cīnos pretī un biju pat uz dejošanām. Protams, nekādu super atdevi nevar sagaidīt no mana slimā organisma. Organisms cīnās ar vīrusu vai es nezinu, ko nu viņš ir saķēris, ir karsti, kas nozīmē vēl lielāku piepūli un fiziskā slodze. Kopā tas viss rada efektu - ejot kājas ļimst, trūkst elpas un sirds dauzās kā negudra. Šodien stundās bija grūti koncetrēties, kaulus lauza un kratīja auksti drebuļi. Visam plusā riebīgas kakla sāpes un nelielas iesnas. Tā tas apmēram izskatās.
Cīnos tagadiņ ar prozas analīzi, rīt pēdējā skolas diena pirms brīvdienām. Jāsaņemās un jāaiziet.
Lai kā man negribētos domāt par eksāmeniem, tie vairs nav aiz kalniem un varbūt beidzot jāsāk kaut kā gatavoties.
Ak, un man jau atkal ir pieks par mūsu hokeja komandu - vispirms vinnē zviedrus, kas vispar liekas nereāli, un tagad Austriju! :) Tā turēt, hokeja Dievs ir ar mums.

Ko lai vēl saka, tomēr nesanāks Limps, jo 21. ir sporta ieskaite...bet prasās pēc kaut kāda kocerta vai tamlīdzīga pasākuma.