"I like to keep you close"
Kaut kads dīvainds domu saverkšķījums šobrīd laužās laukā, bet iespējams tas ir tikai mans pārlieku lielais nogurums un nekādu brīnumu tur nav. Man nepatīk seja ko redzu spogulī, pierē sāk parādīties grumbas un zem acīm pastāvīgi ir tumši loki no miega trūkuma. Es pārlieku raizējos par āpkārtējo pasauli un visiem tajā un lietām par kurām man nevajadzētu domāt. Es gribētu, kaut nākam nedēļ es varētu saudzīgāk izturēties pret savu ķermeni, nepārslogot sevi. Varbūt, kad zinātniskais darbs no maniem pleciem būs nost es atradīšu vairāk laika sev. Nē, manī jau atkal pie varas sāk ķerties tā balstiņa, kas dumpinieciski cīnās pret visām, pēc manām domām, netaisnīgajām lietām, kas mani neapmierina. Ja man nebūs laika, es to radīšu. Es vairs negribu justies tik nožēlojami vāja, negribu riebties sev ikreiz uzmetot skatu spogulim un es gribu laiku lasīšanai.
Man ir radies tāds kārdinājums lasīt! Es tagad, varētu lasīt dienām un nejau kaut ko vienkāršu, bet kaut ko tādu, kas man liktu aizdomāties,kas liktu man paskatīties uz visu savādākām acīm un kaut ko tādu no kā es varētu daudz iegūt un noglabāt savos prāta kaktiņos un sirds kambarīšos. Es esmu izslāpusi.
Man pašai par sevi tagad gribās pasmieties. Izslāpusi.
Došos pagulēt savas niecīgās četrar pus stundas. Cerams matemātikas skolotāja mani rīt neapēdīs, es to vienkārši nepārdzīvošu.