Neatceros, kas īsti to teica, bet skanēja apmēram tā - vārdi ierobežo pasauli. Ir taču grūti aprakstīt iekšējās sajūtas vārdiem, iekšējās sajūtas ir mūsu katra paša radītā iekšējā pasaule, vai tad ne tā?
Tas kas darās iekšā ir kaut kas tāds, kam vārdi nestāv līdzi.

Es tagadiņ visu uztveru desmitiem reižu saasinātāk. Aizsargsiena beidzot ir nobrukusi un es esmu palikusi viena pret šo visu milzīgo viļņu masu, kas triecās man virsū nepārtraukti. Dīvaini, kaut ko līdzīgu es pagājušonakt pat sapņoju.
Paveicās, ka iekrita projektu nedēļa un es kaut cik varēju atvilkt elpu, citādi tiešām būtu aizgājusi pa pieskari un smagi.

Noskatījos Twilight - dievinu visu līdz pēdējam tajā, aktierus, mūziku, ideju, emocijas, skaistumu, visu! Pat otro un trešo reizi skatoties rodas tādas pašas sajūtas kā skatoties pirmo reizi, izcili!
Magic happens, yesterday I was able to draw.