Atkal kārtējās pārdomas par to, ka man nevajag būt tādai kā citiem un citi nevar būt tādi kā es.
Ir auksti, satinies simts segās un sēdi vai guli, vai vnk sēdi. Neko īsti negribas vairāk kustināt. Ja nu vienīgi smadzenes, kas vēl sala pagaidām nebaidās.