Cik gan es esmu bijusi savtīga riebekle kā jau lielākā daļa cilvēku un tomēr vairāk kā vajadzētu. Prieks, ka beidzot to aptvēru un tagad es darīšu visu, lai būtu labāks cilvēks. Dot neko neprasot pretī, lūk tā ir māksla, tā ir brīvība un tā ir cieņa pret citiem un sevi. Es nožēloju to kāda esmu bijusi un tagad esmu gatava izpirkt savus grēkus darot to, ko nedarīju, darot tā kā nedarīju, bet vajadzēja un vajadzēja sen.
Es jūs mīlu, mīlu līdz bezgalībai, mīlu tā, ka sirds vai plīst pušu. Ir laiks dot un neprasīt neko.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: