Mani skumdina tas, ka tādi kā es ir izsvaidīti pa puspasauli, bet pūžņa cilvēki ir uz katra stūra kur vien paskaties. Reizēm es sāku domāt, kā būtu būt par pūžņa cilvēku, bet tad noskurinos un cik aši vien varu atgaiņājos no tik man ļoti nepieņemamajām domām. Es varu izlkities esam par viņiem, bet tas nemaina faktu, ka neesmu un negribu būt kā viņi.


Vēl aizvien neizprotu kā mēs varējām uzgleznot to pūķi! Šodien es vēlreiz pārliecinājos, ka tas pūķis ir sasodīti līdzīgs man. Mana matu krāsa neapzināti ir nonakusi tādā stadijā kā pūķa krāsa tb sarkani un matu gali ir tumši lilā precīzi kā mūsu izkrāsotajam mīļumam uz sienas.

Dīvainās spoles pārtapa par plauktu.
Uzgelznoju zilo, kā bračka teica "citplanētiešu koku".
Uzzīmēju vienu dikti jokainu sievietes seju.

Es gribu katru dienu kaut ko tādu padarīt, gribu attīstīt savus skillus un gribu, lai pēc manis kaut kas paliek.