Es sen nebiju izmantojusi gliemežpastu, tāpēc nolēmu, ka beidzot būtu tas jāsāk izmantot.
Rakstīt vēstules ir forši, kaut vai tā būtu vēstule, ko rekasti sev un glabā galda atvilknē.
Nesen izlasīju vēstuli, ko rakstīju sev pagājušā gada 31. maijā un man bija tāds prieks, saprast un redzēt kā lietas kārtējo reizi ir notikušas tieši tā kā tām jānotiek. Ar katru dienu apzinos arvien vairāk un vairāk, ka tā vienkārši ir. Mēs nebūtu tie kas esam, ja nebūtu bijusi tieši tāda lietu un notikumu secība, netici? Padomā par šo vēl trīs reizes.
Trust me! ;)