Ir tik fantastiski atcerēties bērnību, satrādātās palaidnības un visu mazos bērnu prieciņus.
Un tā pasaktoties, tu cilvēks beidzot saproti, cik aizraujoši ir dzīvot, ja tava ikdiena sastāv no tik daudz brīnumiem un mazu superīgu lietiņu. Šodien es saku, ka esmu jau liela un es zinu, ka tas nebūt nenozīmē, ka man būtu jāatsakās no visiem sīkumiņiem un mazajiem prieciņiem.
Es taču visu laiku esmu bijusi un būšu tāda, kā tas trakais sīkaļa Jolis, kas visur apkrāt skraidīja un vienmēr pamanījās izdomāt kaut ko interesantu un aizraujošu kaut vai to "Es esmu citplanētietis!" joku vai dauzīšanos pa peļķēm...
Es gaidu rītdienu, lai varētu mesties jaunos piedzīvojumos.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: