Too much stress! Citus rītus man lieliski izdevās tikt galā ar stresu(uztraukumi, par kontroldarbiem u.c. stuff), bet ne šodien. Visu dienu nomocījos cīnoties ar savām pēkšņi pesimistiskajām domām.Nemāku izskaidrot, bet no rītiem man bieži uzmācās pesimisms. Līdz neaizgāju uz debatēm, kas notika Vidzemes augstskolā starp Zviedru skolēniem un mūsu pašu Valmieriešiem. Bija jauki palūkoties uz cilvēkiem tā teikt 'no citas pasaules' Tas mani tā iepriecināja! Viss smagums kā ar roku atņemts.

Izvingrojos( tas nekas, ka šodien bija sporta stunda), tagad vēl jābūt apzinīgam skolniekam un jāiemācās visas šūnas sastāvdaļas bioloģijas MEGA kontroldarbam.

Intensīvi jānodarbina prāts, citādi velniņš uz mana pleca kļūs tik smags, ka sabrukšu zem viņa svara.
Bet es vēl negrasos padoties. Es vēl esmu stipra, vēl neesmu sagrauta pavisam.
Pagaidi tu man! Es tevi vēl paraustīšu aiz astes!

Lieb die Sekunde!