Šodien biju Rīgā tā teikt mācību ekskursijā, pa Vecrīgu. Bij jāsameklē visādi mākslas objekti, pieminekļi, visādas celtnes un jāsabildē. Pēc tam trīs vai vairāk stundas bija dotas, lai cilvēki var pa veikaliem izblandīties.
Kad mēs braucām atpakaļ uz mājām ar vilcienu sanāca tā ka man bij jāsēž netālu no cilvēka, kuru es pilnībā nesaprotu. Sieviete ap četrdesmit, pīpē, dzer, klepo plusā visam nevīžīga un netīriem matiem. Gaužām nožēlojams skats.
Nezinu kam būtu jānotiek, lai es nolaistos tik zemu. Pats trakākais, ka cilvēks laikam nesaprot kādā purvā ir nonācis un nemaz necenšās neko darīt lietas labā.
Trakas lietas.