Cik cilvēku, tik viedokļu.
Nu,cik cilvēku, tik viedokļu..un stāstu. Satiec vienu draugu,tam neko īsti stāstīt par sevi negribās, bet redzēt var, ka atrasts ir tas, ko vēlējās. Otrs raud, jo pazaudēja "dzīves jēgu". (to gan viņa sapratīs, ka tās ir muļķības, bet tādā brīdī jau neiskaidrosi, ka tas ir sīkums). Cits, atbildot uz jautājumu "Kā iet pa dzīvi", atbildēja: "Iet kā jāiet". un droši vien taisnība.
Kad ieraduma pēc pačīkstēju par šādiem tādiem sīkumiem, vai par dzīvi kopumā, man smejot vaicāja:"Tiešām domā, ka tagad iet tavs dzīves laimīgākais brīdis?" Un mēs sirsnīgi iesmējāmies.
Tas jau ir normāli, ka uztrauc tas, kas notiek ar tevi šobrīd, bet haha,šādi brīži būs vēl 100 un 1 :)