Ja tiktu izskausti tādi mazi strīdi par neko-par kkādiem telefoniem, matiem, citiem sadzīviskiem štruntiem, tad jau būtu labi. Jo uzticība pamazām atgriežas.
Starpcitu, praksē varēju pārliecināties, ka krāpšanu, nodevību vieglāk piedot, bet grūtāk aizmirst. un tā arī ir-tas velkas jau pusotru gadu, un tikai tagad pamazām kļūst labāk. vai būs pavisam labi, nezinu. vai pūles būs tā vērtas, arī nezinu, bet laik kaut kā iet, kaut kas arī iet uz priekšu, kaut kas mainās.
vēl mazliet skumdina, ka esam tomēŗ jauni, bet, kad vakars abiem ir brīvs, pat nezinām ko padarīt-ieslēgt seriālu mākam. varētu aizšaut uz kino, iziet ārā, kaut ko iedzert, da jebko-vienalga ka vēls.(pat īsti nav vēls). bet nē, kaut kā nesanāk.
tās ir tās mazās lietiņas, mazās melnās mušiņas :/