Nezinu,vai uz kaut ko citu esmu tā cerējusi.Vai kādreiz esmu vairāk cerējusi,ka viss sakārtosies kā es gribu.tas laikam tā tāpēc,ka es zinu ko gribu. pati esmu pārsteigta.bet es zinu,kā gribu,lai viss sakārtojas. un varbūt arī,ka tā viss notiks. Tikšu studijās,kurās vēlos,dzīvošu tur,kur gribu.dzīvošu tur,ar ko es gribu. visu pamazām,bet pamatīgi sakārtošu.
Es tiešām daru un atdodu daudz.cenšos sagaidīt pretī tādu pašu,vai kaut daļu tādu atdevi. Lai būtu ne tikai otram ērti,bet arī man.
Un man tomēr vēl ir "iekšā" lai censtos. negribas vēl īsti pazaudēt to,kas ir būvēts un celts 3,es teiktu,jaukus gadus.
Vienmēr var pacensties vairāk un paiet vēl kaut mazu solīti pretī.

Ir 22.06,Jāņu nakts jau min uz papēžiem, ārā gāž "kā no spaiņiem", lai gan vakar bija skaista saulīte. un balle. jāņi šogad laikam paliks nesvinēti,taču man viņi nekad neizdodas. nekad nav sanācis nosvinēt tā,kā gribētos.skumji,bet ticiet man,pēc dienām jau aizmirstās.


laikam tagad beidzot celšos no gultas, iešu dušā un sākšu kaut ko darīt. vienkārši gribējās parakstīt,lai atcerētos šo rītu. riktīgi dīvains.

vēl kāda atziņa,kas nāk pēc tādiem vakariem.laikam cenšoties spītēt,iespītēt var vairāk sev.laigan šoreiz gan nespītēju,bet gan pirmo reizi pēc ilgiem laikiem darīju pa īstam to,ko man gribējās. izvēlējos,kad atnākt un iet prom.nenācās klausīties,ka jāiet prom,vai, ka ir garlaicīgi,auksti,stulbi vai vispar nevajadzēja nākt. es tiešām atpūtos. ja izvēle būtu manās rokās,tad es daudz ko darītu ar mums savādāk. taču tā nav.
liela cerība,ka tā būs.kaut mazumiņu :)

vakar vēl braucām 200km,lai aizietu uz kapiem,jo nāca jau ciemos sapņos.un loģiski,nebija būts 4 gadus. varbūt citiem tas liktos muļķīgi,taču es tādas lietas ņemu par pilnu.un neko jau nezaudēju,tikai ieguvu.


un mazliet auksti,bet vienmēr taču ir sega.