vientulība masu sarīkojumos.
attempts to keep myself warm and sane
31.7.08 20:58 - Le Petit Prince Small Notebook
tādu piezīmju blociņu Luīza sev nopirka Korejā. kad viņa man to parādīja, iedeva rokās paturēt un pašķirstīt, vēl nepierakstītu, vienīgais par ko spēju domāt bija - gribu es sev arī tādu pašu. toreiz norakstīju ražotāj-firmas adresi un nosaukumu no blociņa aizmugurējā vāka uz mazas lapiņas, lai kādreiz internetā pameklētu, ne ar pārāk lielām cerībām atrast jelkādu informāciju. šodien atradu lapiņu, un atradu arī piezīmju blociņu. gribēju ar jums padalīties atradumpriekā. atradumprieks turklātu ir pozitīvi nomācis vēlmi pašai būt par tāda blociņa īpašnieci. ja vien kāds man to kādreiz neuzdāvinātu.26.7.08 18:59 - nu,nezinu, jāsmejas laikam
ja tev raksturs būtu mierīgāks, tu vispār būtu super meitene. bet tu tāda mežonīga esi. ar tādiem cilvēkiem kā tu kontaktēties, ir kā sēdēt uz pulvermucas, jo nevar zināt, kurā mirklī būs spārdziens. - tā mamma18.7.08 00:20
to nebraukšanu uz foršāko šīs vasaras pasākumu vajadzētu kaut kā kompensēt, aizpildīt ar kaut ko tik pat atmiņā paliekošu. jo domas par nevarēšanu braukt uzdzen diezgan depresīvu noskaņojumu.varbūt tomēr štrunts ar visu un jābrauc? maz(liet) laika.
18.6.08 09:37
nekad vēl tā laikam nav bijis, kad pēc cieša apskāviena es vēl aizvien jūtu kāda smaržas uz sevis. uz jaciņas. tādas vecmodīgi saldas.iegāju virtuvē, lai jautātu cleaning lady, vai logi pirms izvācas jānotīra arī no ārpuses (jūs pat iedomāties nevarat, cik netīri tie ir. augšējā stāva iemītnieki ne reizi vien ir metuši šķidra veida ēdienus laukā), un viņa teica - protams, ka nē. tas esot 'dangerous', priekš tam viņiem esot speciāli cilvēki,kas to izdarīs vasarā. tā bija tā pati cleaning lady, kas visus sauc par 'my love', un tas vienalga izklausās tik patiesi,no sirds. viņa jautāja,kad es dodos mājās. teicu, ka piektdien. viņa jautāja, kā man esot paticis šis gads šeit, un es atbildēju ar kaut ko pavisam neorģinālu, kā piemēram, 'it was very good, i really enjoyed it', un tāpat arī teicu, ka man patika dzīvot šeit,kopmītnēs (un tā ir taisnība. vēl es gribēju pateikt,ka labprāt dzīvotu te arī nākamgad,bet nesanāca), un viņa teica,ka viņai pietrūks wednesdays, kad viņa satika mani, bet tas gan neizklausījās pārāk ticami, jo nekādas 'draudzenes' mēs nebijām, bet varbūt ne tik daudzi studenti ienāk virtuvē, kamēr viņa visu pārbauda. liekas, tieši tad viņa mani cieši apskāva, un vēlēja man visu to labāko, un es viņai to pašu.
tāda silta un skumja sajūta reizē.
18.6.08 01:57
nevarēju noturēties līdz tematiskam lietainam vakaram, kad pārmaiņas pēc varētu aizmigt klausoties lietū, nevis miera mūzikā vai felicity epizodēs, tāpēc ar labu nakti vai labrīt novēlu tieši tagad.
12.6.08 11:38 - gandrīz pēdējais brīdis
kaut nu šodien mums izdotos atrast dzīvesvietu, respektīvi - kaut nu viens no diviem apskates objektiem izrādītos mūsējais.lovelace gardens (vispasakainākā iela surbiton - vienu vakaru devos pastaigā uz turieni pirms vēl sarunāju apskatīt) vs. burney avenue (avēnija uz kuras,starpcitu,patreiz dzīvojam)
Powered by Sviesta Ciba