vientulība masu sarīkojumos.

26.7.08 21:37

This video is not available in your country.
-youtube.com

• [2]
• ieraksti kaut ko

26.7.08 18:59 - nu,nezinu, jāsmejas laikam

ja tev raksturs būtu mierīgāks, tu vispār būtu super meitene. bet tu tāda mežonīga esi. ar tādiem cilvēkiem kā tu kontaktēties, ir kā sēdēt uz pulvermucas, jo nevar zināt, kurā mirklī būs spārdziens. - tā mamma

• [2]
• ieraksti kaut ko

26.7.08 16:43

( pagalms izdaiļots )

• ieraksti kaut ko

18.7.08 00:20

to nebraukšanu uz foršāko šīs vasaras pasākumu vajadzētu kaut kā kompensēt, aizpildīt ar kaut ko tik pat atmiņā paliekošu. jo domas par nevarēšanu braukt uzdzen diezgan depresīvu noskaņojumu.
varbūt tomēr štrunts ar visu un jābrauc? maz(liet) laika.

• [6]
• ieraksti kaut ko

18.6.08 09:37

nekad vēl tā laikam nav bijis, kad pēc cieša apskāviena es vēl aizvien jūtu kāda smaržas uz sevis. uz jaciņas. tādas vecmodīgi saldas.

iegāju virtuvē, lai jautātu cleaning lady, vai logi pirms izvācas jānotīra arī no ārpuses (jūs pat iedomāties nevarat, cik netīri tie ir. augšējā stāva iemītnieki ne reizi vien ir metuši šķidra veida ēdienus laukā), un viņa teica - protams, ka nē. tas esot 'dangerous', priekš tam viņiem esot speciāli cilvēki,kas to izdarīs vasarā. tā bija tā pati cleaning lady, kas visus sauc par 'my love', un tas vienalga izklausās tik patiesi,no sirds. viņa jautāja,kad es dodos mājās. teicu, ka piektdien. viņa jautāja, kā man esot paticis šis gads šeit, un es atbildēju ar kaut ko pavisam neorģinālu, kā piemēram, 'it was very good, i really enjoyed it', un tāpat arī teicu, ka man patika dzīvot šeit,kopmītnēs (un tā ir taisnība. vēl es gribēju pateikt,ka labprāt dzīvotu te arī nākamgad,bet nesanāca), un viņa teica,ka viņai pietrūks wednesdays, kad viņa satika mani, bet tas gan neizklausījās pārāk ticami, jo nekādas 'draudzenes' mēs nebijām, bet varbūt ne tik daudzi studenti ienāk virtuvē, kamēr viņa visu pārbauda. liekas, tieši tad viņa mani cieši apskāva, un vēlēja man visu to labāko, un es viņai to pašu.

tāda silta un skumja sajūta reizē.

• ieraksti kaut ko

18.6.08 01:57

nevarēju noturēties līdz tematiskam lietainam vakaram, kad pārmaiņas pēc varētu aizmigt klausoties lietū, nevis miera mūzikā vai felicity epizodēs, tāpēc ar labu nakti vai labrīt novēlu tieši tagad.

• ieraksti kaut ko

12.6.08 11:38 - gandrīz pēdējais brīdis

kaut nu šodien mums izdotos atrast dzīvesvietu, respektīvi - kaut nu viens no diviem apskates objektiem izrādītos mūsējais.
lovelace gardens (vispasakainākā iela surbiton - vienu vakaru devos pastaigā uz turieni pirms vēl sarunāju apskatīt) vs. burney avenue (avēnija uz kuras,starpcitu,patreiz dzīvojam)

• ieraksti kaut ko

5.6.08 23:20 - tas, kas vēl vakar pirms pulksten deviņiem bija 'little crush', tagad ir 'big love'

uzminiet, kuru londōnas grupu es vakar varēju vērot uzstājamies uz skatuves gandrīz divas stundas,stāvot pašā-pašā priekšā?

mazliet pateikšu priekšā - ir saistība ar putniņiem

par iespaidiem - (noteikti) vēlāk,kad būs spēks

• [2]
• ieraksti kaut ko

26.5.08 22:31 - bank holiday

kad mans pirmais mācību gads jau gandrīz beidzies, es tomēr gribu palikt līdz jūnija vidum, un censties atgūt nokavēto, ko, protams, nav iespējams izdarīt, taču man patīk domāt pretējo, ticēt neiespējamajam.

klausoties vakardienas atradumu tunng - jenny again, es ļoti sajūtos kā amerikāņu romantiskajās filmās, kad, tuvojoties beigām, notiek kāds pagrieziena punkts, kas izmaina plānus, izjauc laimīgo idilli. nu,piemēram, viens no galvenenajiem varoņiem, kā izrādās, pieļāvis kļūdu (vai kļūdas), un viņa iemīļotais viņu tāpēc pamet - viss cauri, taču tad seko kāda mierīga,romantiska dziesmiņa, kurai skanot tiek rādītas epizodes ar notikumiem, kas risinās līdz klišejiskai filmas kulminācijai, kur abi atkal satiksies. cilvēks cenšas laboties - izlasa grāmatas, kuras viņam vajadzēja jau sen izlasīt, atbrīvojas no sliktajiem ieradumiem, u.t.t. manā gadījumā neviens mani nav pametis, vismaz ne saistībā ar šo notikumu, un iemīļotais nemaz nezin, ka ir mans iemīļotais, un mēs to viņam(viņiem) neteiksim, jo nepieklājas teikt tādas lietas cilvēkiem, kurus lāgā nepazīstam, taču esmu es, un ir tā apziņa, ka kaut kas jādara, lai labotos. vispirms taču ir jātiek galā ar sevi, lai būtu gatavs ielaist savā 'nesakārtotajā' pasaulē vēl kādu. šī ir mana filma, un lai gan liela daļa no 'filmai' atvēlētā laikā ir nosista ar slinkuma pārākumu vai self-confidence trūkumu, un lai gan man ir ko nožēlot, es labāk to nedarīšu, vienkārši mācīšos no kļūdām, un centīšos šajā īsajā laikā padarīt maksimāli daudz.
filmās vienmēr izdodas. es taču dzīvoju filmā, vai ne?     

sarunas ar mammu dažreiz izrādās tik nomierinošas, acis-atverošas, un iedvesmojošas.

 

• ieraksti kaut ko

15.5.08 00:15 - filma-fotogrāfija. ar "punctum"

pirmkārt,labi,ka tieši šovakar nolēmu noskatīties, un viena. bija īstais brīdis un īstā atmosfēra - netraucēta.
joy division vārdu salikums (taču bez jelkādas skaņas) atmiņā iespiedies nezinu,kādā sakarā. kad pāris nedēļas iepriekš klausījos Susanna And The Magical Orchestra albumu Melody Mountain ar domu - atstāt vai dzēst ārā, trīs dziesmu kaverversijas tomēr aizķēra mani tā ļoti-ļoti, un viena no tām bija joy division - love will tears us apart. protams, gribēju dzirdēt oriģinālo versiju. novilku, paklausījos, jā, kaut kas tur ir, bet tobrīd vēl nezināju kas,tāpēc izdzēsu. taču kaverversiju turpināju klausīties. tik skumji skaista,ka gribas raudāt. vēl jo vairāk tagad, pēc filmas noskatīšanās.
par mani un filmu control ir tāds stāstiņš - tikko tā iznāca dvd formātā un parādījās tanī īpašajā stendā, ejot lejup pa Borders kāpnītēm uz filmu&disku nodaļu, manī parādījās nepārvarama vēlme to nopirkt, lai gan nezināju ne par ko ir filma, ne to, vai tā ir laba/slikta, kas ir režisors,vai kas spēlē galvenās lomas. tikai tas vāciņs. ar puiku klasiskā mētelītī un cigareti mutē,kurš man atgādināja Pītu Dohertiju. bet filma ilgu laiku maksāja plus-mīnus 15.99. tomēr drusku par dārgu. tā nu vienu dienu atkal esot tur lejā, pagrabstāvā pie filmām es ieraugu, ka Control tagad maksā 8.99! kas tur ko domāt? jāpērk. uzreiz,tiesa gan,nenopirku. nolēmu,ka aiziešu mājās,noskatīšos treileri,un ja liksies,ka jā,tad rīt atnākšu un nopirkšu. noskatoties treileri, uzzināju,ka filma ir par joy division. grupu,kura man tomēr neko daudz neizsaka, un tomēr-kāpēc tas vārdu salikums ir tik ļoti pazīstams? wikipedijā palasījos par solistu ianu, un to,kā viņš 23 gadu vecumā pakārās. vājprātā traģiski. kaut arī tā, likās, ka tomēr jāpērk. nekādas recenzijas nelasīju pirms tam, taču antons korbijns, tas pats kurš fotografēja prāta vētru - fotogrāfa debija kino. ticēju,ka jābūt labai.

asaras nebija,taču tā sajūta,tāda ļoti spēcīga līdzi-jušana, saprašana. it kā citādāk tas viss nemaz nevarēja beigties. ir tāda sajūta,it kā tu skaties filmu caur viņa sajūtām. apkārējie filmā neredz un nesaprot, bet TU -skatītājs- saproti. ļoti dīvaini,un ļoti spēcīgi.
un to pakāršanos nerādīja,un,paldies Dievam. es no tā visvairāk baidījos. baidījos,ka nepaspēšu īstajā brīdī aizvērt acis. un ne jau tikai tas filmas meln-baltums piešķir īpašo noskaņu. ir kaut kas vēl. tāda īpaša iedziļināšanās. izlasot faktu,ka Antons pazina viņus,un bija grupas fans,to varbūt izskaidro.

protams,pēc filmas noskatīšanās,nākamais solis būtu sākt lejupielādēt grupas dziesmas un soundtreku. klausīties ar to sajūtu,ka es zinu, kāpēc viņš to dzied,un cik grūti viņam tas viss nāca. nezinu,vai patiks, bet noteikti neatstās vienaldzīgu. taču nē-iztiksim bez lejupielādēm. paskaitīšu naudiņu, un kaut kādā brīdī nopirkšu viņu albumu. par soundtreku gan vēl padomāšu.

un ja man vajadzētu izteikties par semu reiliju,tad es vai nu nevarētu pateikt neko,tikai sapņaini nopūsties,vai slavēt viņu no galvas līdz kājām ar visiem pozitīvajiem īpašvārdiem,gan angliskiem,gan latviskiem.

• [2]
• ieraksti kaut ko