28.12.07 23:37
es jūtos tik vainīga un dusmīga pati uz sevi par to,ka neko nerakstu,neko nestāstu. nerakstu,bet,protams,notiek - gan notikumi,gan neizstāstāmi daudz-dažādu sajūtu,taču pēc gada vai pat pēc pusgada,piemēram,kad gribēšu atcerēties,kāds tad bija mans pirmais brīvlaiks Mājās,ko darīju un galvenais,
kā jutos,man nebūs nekā. tikai vājas atmiņas par faktiem un pavisam aptuvenām izjūtām. par notikumiem liecinās teātra biļete,kino biļete un trīs koncerta biļetes,koncertu programmiņas,un,un tas arī viss.
Nav ierakstu, nav atmiņu.
nekad nedomāju,ka lietošu šo apstākļvārdu šādā kontekstā,tomēr jāsaka,ka
draudīgi tuvojas datums,kad jādodas prom no Mājām. nepārprotiet,es,protams,vēlos atgriezties Kingstonā un Anglijā,es ilgojos pēc turienes,kas gan neizpaužas pasīvā sēdēšanā un skumšanā,bet gan
nemitīgā turienes cilvēku-paziņu redzēšanā rīgas ielās (bet varbūt pie tā vainojams arī tas,ka lēcas kļūst par vājām), vēlmē piespiest WAIT podziņu,nepacietīgi gaidot pie luksaforiem,vēlmē pēc lidmašīnām debesīs,pēc lielāka miera,pēc drošības uz ielām (te ir runa par bezkaunīgajiem Latvijas autovadītājiem,kuru dēļ man pāris reizes ir par mata tiesu izdevies nepakļūt zem auto,mierīgi šķērsojot ielu pie zaļās gaismas),vēlmē pēc runāšanas angliski, ko es dažkārt pati ar sevi īstenoju pie spoguļa vai bez tā,iztēlojoties atkalredzēšanos ar Alexu,Luīzu vai Dan, vēlmē pēc pretimsmaidošiem garāmgājējiem,pēc saulainām dienām, jo te katru dienu ir tik apmācies un nemīlīgs,drēgns un tāpēc drūms un nomācošs laiks,kas rada nepārtrauktu miegainību un nogurumu,nespēju izgulēties ar desmit (vai pat vairāk) stundām diennaktī,ar aizmigšanu pie televizora no rīta (mans rīts šeit nesākas ātrāk par 11iem; retu reizi ir izdevies piecelties ap desmitiem) pēc brokastu paēšanas,ar nespēju iztaisīties no mājas ātrāk par vēlu pusdienlaiku. man vajadzētu vēl vienu nedēļu. un es taču vēl pirms atbraukšanas uz Mājām domāju,ka ar trim nedēļām šeit būs par daudz - kā gan man to bija zināt.
laiks ar katru gadu iet aizvien ātrāk. dusmas un bezspēcība. un mazliet bailes.