pārtapšanas mistērija
vakar bija saule sirdī ja tā apskaidrojas tad es visu laiku raudātu
ceļā neviens, kam biļeti
pie fabrikas daždesmiti
skumjā kompleksu meitene, kurā pazinu sevi, bet viņa nepazina vairs mani
biju es es visīstākā es smaidi āboli acis priekss kā pirotehnika
no aizmugures vācu puisietis
brīnumi notiek es saku brīnumi notiek
un patiešām nav jāmaina sevi
nu es atbrīvojos un ļāvu būt tai, kurai derdzas kko pārdot (sevi vai lietas)
un pie manis atnāca un no manas grāmatas nopirka biļeti
8lati nav 50lati un nav uztraukuma vai var nopirkt
es stāvu un ar acīm taustu kurš pirks
viņš nāk un pērk
sirds ar prātu kopā
es sāku apdzīvot sevi no iekšpuses, var just, kā ķermenis manis piepildās
vairs nav āriņas, ar kuru tā mācēju patikt (pirmajā reizē)
bet tagad ir iekšiņa un āriņu nevajag ir saule
burvīgā angļu valodoš
burvīgais electroclaš
garā gaidīšana un cilvēkjuš
viss laiks ir laiks ir laiks nav telefona ir elpa
cilvēknāk
gejs kā draugs kā cilvēks bez dzimuma kā tu kā es
oo kā diferencējas sesku ālā patikšana
pētīju vīriešus un sievietes, bet vīriešus būtu laikam jāosta, jānomazgā ūdenī nost svešās smaržvielas, jāiesviedrē palagos
sievietes daudz vairāk pievelk manus skatus tāpēc ka viņās ir dzīvība daudz izteiktāk nešpetnums un teātris un lomas
vīriešu lomu ir tik maz, ka tajās viņi noplicinās un saspiež savas personības
bet re iznāk stefens un palēkā pie savējo pirmajiem ritmiem tieši tādā manierē, kā es pie tādiem lēkāju, un es zinu, ka ar viņu varētu iet mājās, ieslēgt gaismas, klusēt mierīgā piekusumā un izkārt kreklus žāvēties uz krēsliem
re: noplicinās un saspiež savas personības
es esmu nestandarta dvēsele, tā ir mana labāka aksioma
nav taču nemaz slikti ik pēc 21 gada to atcerēties
varbūt Tev arī palīdz
vismaz nevajag nekur fit
ness un nesija
un man bija vislabākā vieta koncertā un sargi nedzina nost jo es visu kontrolēju
un man bija vislabākais koncerts, jo bija neprātīgi cosy
ka maz cilvēku ka gaismas tādas kompānija ka nekāda ka pats un eng.speeking.one ka tādi garāmpienākušie sasveicinātie garāmnepienākušie nesasveicinātie
izgāju jau galu galā un ienācu atpakaļ un tad arī izdejoju, ka manī spēks ir
un tad skrēju visiem pa priekšu jo gribējās skriet bet izrādās ka gribējās skriet, jo tā pieturā nonācu pusceturtdaļminūti pirms tramvajautobusa
brīnums brīnuma galā brīnums nu