cauri savām skaņu ausīm
dzirdu kā caur Tavām skaņu ausīm
skan Tavs šābrīža current mood
klausos

priekšā sārta, augsta vakara saule, ome un māmiņa
ausainie - beigās

auto meditatīvais stāvoklis,
ļoti 'drīkst neko nedarīt' stāvoklis

bet vispār mana pēdējā laika (laika!) dziedinošā un dīvaini multifunkiconējošā un apziņā skaļā mantra ir "jums ir pulksteņi, bet mums - laiks". braucot nevarēju atcerēties, kas tas par presēto izdevumu, kurā bija šāds sibīriešu domu gājiens, bet neliku prātam rakņāties sevī

arvien vairāk pieņemu sevi un atļauju sev dzīvot

tādas dienas kā šodiena dara mani laimīgas

fizisks darbs, '
kustības, pūles un rūpes par darāmo,
ārs āra āres
lapu lapas vējš
vīrieši ar lāpstu, ar āmuriem, ar darbu, ar sviedriem, ar mērķtiecīgu prātu, ar kustību, ar jēgu
ceļa oļi un 3.klases meitene, kuru cienu cienu cienu kā bērnu, kā cilvēku
un Tava māsa arī ir baltais cilvēks, varbūt tikai kā kāpurs no taureņa, bet tas jau arī ir silti

nesvarīga (= "nesteidzama un atlikt iespējama") darba in-this-very-moment nepieciešamība

nenepieciešamība runāt

prieks lidot

vārdos jokos flirtā ar svešo pāri dobēm iedomātā trillerī pakrist no urbja lodēm sienā atcerēties, kā Tevi var ar ķermeni ieraudzīt atsasildīt kundalīnī nodauzīt ar kājām lidojošo uguni vējā nekūlā desu ugunskurā no zemei noplēstās pērnības salmu cepures vaboles pirkstos vardes aiz objektīva pilna zeme ziedu helicerāti 12min kamēr saule zeltu bārsta pāri mīļupes akmeņpalēcieniem sejā tik daudz, kā tev nemaz nevajag, kā tu negribi un nevēlies, un neesi, un vienkārši smaidi