purifying

mežs bija vajadzīgais. ar saviem gudri aizmigušajiem kokiem. baltām ielejām un mugurām, bez horizonta. zaļi pelēkais ziemas klusums mežā. kabatās ieliku skujas, zaļas, sveķainas.

balti lieli lēni punkti aizpiķē pēdas pirms un pēc tevis

rokā man puķes no pirmā mīļajā, neizprotami daudz laika telpā, un ļoti daudz izdarītā ik sekundi. dzīve veidojas no mazajiem darbiņiem, ārprāts, cik ilgi es biju aizmigusi. varbūt sarunāju mājas, mežā esot, brīnumaina mūsu tikšanās punktā, kas tālu no mums abām, bet es vairs nebrīnos. tātad ir uzkāpts īstajai takai. tagad viss balts, neko nevar ar prātu saprast, tikai ar to aizmigušo dzīvnieku dvēselē.

pa īstam - nezinu, ar kādiem ļaužiem iešu jaunajā gadā. Dažas dienas pēc gadumijas arī beidzot varēs nogriezt matiem galus. Tik ļoti tā prasās, to become a vegetarian, a milk soul. Man kabatā senslāvu zīmes. Ej nu sazini, ko viņas nozīmē, bet tik labi ap sirdi kļuva. Kreisajā krūšu kabatiņā. Pēc 2 gadu nebūtnes pirmoreiz iegāju arī pie Krišnas bērniem, pirmoreiz sagribējās. Un bija tik labi, tā, ka es tikai parasta dvēsele, un neviena pazīstama.

/7/3/6