autisma bērns
atkal - vislabāk funkcionēju krīzē
tikai atslābums un kūniņa atkal. nesaprotu, kāda jēga cilvēkam no cilvēka. šajās mājas vēl par 16 dienām ilgāk. 4 dienas steidzīgas pašpalīdzības. laboratorijas darba protokols, dzīvsudraba uzdevums, kolokvijs, laboratorijas darbs, vēl viens labora protokols, 3 home readingi, 4 teksti, 2 testi, laboratorijas darbs. jā, nav vairs tik ilgi. pietrūka laika dažamkam darbam. janvāris.
miegs ir imunitāte. intelekts over all. emocijas tikai tik, lai pati sevi mājās samīlētu. ziemassvētkos ausis ciet uz pasauli, cepsim divatā ar omu piparkūkas, pīrāgus, spēlēsim domino un stāstīsim viena otrai muļķības. pēc tam atkal atpakaļ pie sava veselā organisma. gribu uzdāvināt bildes. tas neko neprasa, mēs atkal sarunājām, ka nekādu dāvanu nebūs, gribu sarunāt arī ar citiem, ka nebūs mulsu īsziņu (tādu, kurās nav īsti, ko teikt, kad jāsaka) un apdāvināšanās. cilvēki dzīvo tik tālu, ka ziemassvētku trakumsērga nav īstais laiks, lai justu viņus. gribas aizklejot ar savu klejotājsusuru, jūtu, ka, nometot ārkārtīgo empātiju, spēju patiešām dzīvot - laikam pirmoreiz tik savtīgi labi. nu es taču tev negribu melot.