es domāju, nevis ka Tu rakstītu PRIEKŠ cilvēkiem, bet gan vairāk to, ka Tu raksti tā, ka cilvēks var apzināties savu ES, var izjust, ka viņš tomēr ir kas vairāk nekā būtne, kas spējīga saprast vienkāršus, nepaplašinātus teikumus, kuri izsaka "es gribu nopirkt šitādus zābakus" būtību. Var jau būt, ka draudzējos ar nepareizajiem, bet tāda sajūta pārņēmusi, it kā apkārtējie būtu aizmirsuši, ka spēj rakstīt skaisti un par būtisko