kad taviem dvīņu torņiem melns putns izlido sirdīm cauri, nav nozīmes, kam viņš ir caururbis krūtis
un pēc panikas kāpnēs un sastingušām liftu kabīnēm, pēc sāpju dusmām un KĀPĒCKĀPĒCKĀPĒC atrodi mieru, tā ir burvja dvaša, kas tev jāelpo, inhale, exhale, tu nekur neesi ievainots, tu esi izaudzis stiprāks
Tu esi ierāpies līdz elkoņiem pats savās brūcēs
un viss esi tu pats - putns, sāpes, neaizsargātība, sabrukušie stāvi un jauniegūtais spēks,
nekas ārējs vairs neeksistē.
nekas vairs tevi nevar ievainot