vēja zvani
smilšu stabule
perkusijas
flauta
saksafons
mazo tautu skaņumēles

valodas sarunvalodas līmenī pirms došanās uz zemēm

viena valoda, kurā spēt apmierināt arī garīgās nepieciešamības

izteikt sajūsmu
pateicības
klusēšanu
smieklus
apbrīnu
prieku
dzeju
deju
mūs

starp mums, ap mums un mūsos
tie svārsti, kas redzami rada skaņu,
bet neatpazīti tāpat turpina savus
valšus un tango, un priekšpēļu erotikas
lepnas dzīres un klusas meditācijas

iezvanīti
iedunkāti
iedungoti

iedomājies
smilšu pulksteņa kluso stāstu
atbalsi kalnu ielejā
smilšu mandalas nesteidzīgo dzimšanu
zvaigznāju slīdējumu, kamēr Tu guli
un kamēr esi pamodies
Iedomājies
upes gultni
un jūras roboto krastu
gadsimtus un mūžības
Iedomājies
skudru, kas tek
liesmas, kas neatkārtojas
kustības, kas turpinās vēl ilgi un vēl tālu, pirms izzūd rītausmā
un tās, kas nemitas arvien un arvien iesākties izzūdošajām pa pēdām

Vārds, kas Tevī neatver jēgas lādīti, skan kā mantra svešā mēlē, kā ūdenī virmojošas iekritušā pēdas
Skaņa bezvārdu un bezpretmetu pasaulē (Budas 'tukšuma' zemē?) vispirms ir kustība, kūlenis, virpulis, zvaigzne, spirāle, taisne, impulss, periodiska funkcija, leciens, slīdējums, plūdums, vilņu vētra, nogāzes klusums..
(un atceries, kā kustības tirgū pieskaras Taviem sāniem, Tavam prātam, Tavai telpai; kā kustības gaisā čabina lapas un pārbīda miglas; kā no ligzdas izvēlies putnelis iesvārsta mežu)

uz Tavām lūpām un Tavā balsenē
Tavās plaušās un domās
čakrās un kanālos
asinīs un ķermenīšos
iesvārstās jaunas kustības

un Visumā..


kad līst, man patīk pie peļķes sēdēt
lāses savirmo ūdens virsmu, tā neapstājas
tikai šad tad izžūst
līdz nākamajam lietum


Lai Tev silti šodien!