un atpakalj. shii pilseeta kaa suuklis iespiezhas apzinjaa, peec vienas, maksimums, divaam dienaam es atkal speeshu atrast mazos mirkljus, par kuriem miileet dziivi. shajaa pilseetaa.
mazos kadrus, fotograafs kliidiis manii un meklees shiis pilseetas gaismas. saliks guashas un bildees, ja pietruuks kraasu.

aiz liinijas, izdomaatas vai muitaa deklareetas, ir ainavas.
plashs miers.
neviens negaida un neviens neskaita. es nezinu, kurp doshos, es nepiedalos laikaa. 'krustojumaa tu izveelies celju peec luksoforu gaismaam'.

es gribu iemaaciities buut zarkukainis, tik neuzkriitoshs, tik nepaardodams, nedalaams, neiztirgojams. cilveeki sapulceejushies saldaa droshiibas salaa un dala viens otram savas iluuzijas,
paardod savu mieru apmierinaajumam,

piederiibas sajuutu un vienliidziibu, tie, tie, tie, kam bail, kam negribas zaudeet,
man jau arii ne, bet ne jau nozhnjaugt mirkli laimes herbaarijaa

es gribu pazaudeet visas maskas, visas sejas, kas manii ir shai 'piederiibas' izjuutai,
shii pilseeta, kas mani paziist, kas liek man justies paziistamai, liek justies defineetai, determineetai, liek nebaidiit cilveekus, liek notrulinaat sajuutas, izpausmes, liek buut nemainiigai,
kaut kas tik nekauniigi dzilji ir iegrauzis manii sho sisteemu, es veel netieku valjaa, kaa taadas saites, kaa ziimogs uz pieres,
welcom back, nosmejas izkraashljotie muuri, vinji zina, zina manas vaajaas vietas,
taas ir bailes,
(..)

let myself get free