skaarda bungas nechab uz lietus laaseem juutas
divdesmitstundu awake process nogurdina shuunas un atnjem vairaak, nekaa gribas atdot, atnjem ierastiibu
gliemjiem jaamaina saans
mees guljam visu savu dziivi sapnji izmaina sirdsritmu paarmainjas maina plecus
pieglauzhamies iejuukam matos veejsh muus arvien puush uz juuru pie baltiem gliemezhvaakiem (vai arii kur Tu miiti)
shodien esmu aizmirsusi definiiciju, kas nosaka, ka pasaules galvenaa ass ir vara, kaut kas no opereetaajsisteemaa iekljuvushaa ir ieguulies neuzbaaziigas esamiibas failaa, gaidot kaartu apzinjai un aptverei,
es jau arii nezinu, vai simtiem putnu virs operas debesiim tur ir vienmeer
redzi, tas ir princips, nezuudoshais izniiciibas un nezuudoshais gribasspeeka princips, un veel ir nejaushiiba (laika liinijaa - varbuutiiba uz tagadnes roteejoshaa punkta), ko mees paziistam tikai taadeelj, ka taa ir, nespeejam izskaidrot un varbuut izskaidrotnespeeja makes things right
divi pasaules gali maaca mani
skaistums un posts
un apzinjas sliideejumi un Nejaushais
(nav principa Haosa prognozeeshanai, bet moneetas kriit 50:50)

(Lai es neaizmirstu?)

visneizprotamaakais ir pashsaprotamais