[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 40 most recent ones recorded in
Namtar's LiveJournal:
| Tuesday, July 13th, 2004 | |
| 12:02 pm | Rīts Es jau iepriekš esmu teicis, ka rīts ir viena no pretīgākajām lietām ko tas kungs ir izgudrojis. No rīta, kā saka viena mana tante, kura vispār ir ļoti prātīga, jo gadu drīz viņai būs jau simts, cilvēks ir "kai zīpes apsaēdīs". Un no rīta arī visādas nelaimes uzklūp, itsevišķi ja pirmo satiek sievieti, vai arī ja aizmirstas trolejbusā tjotju Fanju palaist savā vietā apsēsties. Un vispār jau pašsajūta arī no rītiem nav nekāda labā, uz sirdi spiež, garša mutē nav tā jaukākā, acis ir aizpampušas, prāts ir nīgrs un rokas galīgi pagurušas. Nu lai no visām šīm nelaimēm tiktu vaļā Dieviņš ir radījis vienu burvīgu līdzekli. Es vēl neesmu izgudrojis kā viņu sauc, bet lietot viņu var arī bez nosaukuma. Šis līdzeklis ir viens, vitamīniem pilns, brīnišķīgs dzēriens. Tātad, ņemam vienu citronu, iespiežam milzīgā krūzē, ņemam vienu greifrūta puse, iespiežam turpat, ņemam vienu ķiploka daivu, sakapājam gabalos un iemetam tur pat. Pēc tam ielejam tur arī kļavu sīrupu, tā uz aci, saldumam un pēc tam pielejam minerālūdeni klāt un visu kārtīgi izmaisam. Un lai cik pretīgi tas arī izskatītos, garšo tīri labi un pats galvenais, uzlabo ķermeniskās spējas un atbaida cilvēkus. Dzerat uz veselību. |
| 11:59 am | Neko nerakstīju Jo biju rabīnu kursos. Tagad esmu atpakaļ. Gan jau kad pamodīšos tā kārtīgāk, arī iedvesma parādīsies, bet ja nu neparādīsies, tad jūs brīvi varat apjautāties kādu padomu, vai arī vēl kādus personiskas dabas jautājumus, labprāt pastāstīšu visu, ko par jums domāju. |
| Friday, May 28th, 2004 | |
| 3:22 pm | Gruzīnu pusdienas, izgudrojis biedrs Staļins Vispār jau tās parasti ēda naktī ap kādiem 1iem, 2iem, bet tā kā man ir nopircies viens jēra gabals un visas pārējās sastāvdaļas - paprika, baklažāni, ķiploki, tad vaidzēs vien ēst pa dienu. No sākuma ņemam jēru, sagriežam gabalos - 3X3 cm, sametam lielā, dziļā pannā, apsvilinam, pielejam ūdeni, sutinam pusstundu, tad metam klāt sagrieztus baklažānus un papriku, sutinam, kamēr tā pārvēršas putrainā masā, tad piemetam klāt garšvielas un ķiplokus, pasutinam vel 15min un varam likt galdā. Un ēdat uz Josifa veselību. |
| Thursday, May 27th, 2004 | |
| 10:20 pm | Sievietes senajā Grieķijā Kā jūs zinat, senā Grieķija ir tāds jauks perēklītis drūmajā pagātnē no kura arī mūsdienās smeļas jaukas zinības un filosofu domas, tāpēc es jums iedošu dažus izvilkumus no grieķu darbiem par sievieti, precībām un vel tādām jaukām lietām, tikai nesitat mani, sitat grieķus. Hēsiods par sievietēm raksta šādi, savā darbā "Teogonija": Cēlušās taču no viņas(Atēnas) ir sievietes izlutinātās, Nekrietnais sieviešu dzimums no viņas un visas to ciltis. Tikai par sodību lielu tās dzīvo starp mirstīgiem vīriem - Rocībā vien dalīties vēlas, ne trūkumā skarbā. Viņš arī pamāca kādu sievu ņemt - Pārved mājā sev sievu, kad pienāk tev brieduma gadi - Kad tev līdz trīsdesmit gadiem nav palicis ilgi, ko gaidīt, Taču nepārkāpj tālu - šie laulībai labākie gadi. Jaunavu ņem sev par sievu - tai tikumu iemācīt labāk. Vislielākais ļaunums ir nekrietna sieva, Gardumu kāra, kas vīru, kaut arī tam netrūktu spēka, Svilina gluži bez uguns un priekšlaikus padara vecu. Hiponakts 540 gadā pirms mūsu ēras raksta par sievieti - Tik divas dienas sievas skaistas ir: Kāzu dienā un kad viņas līķis izvests tiek. Menandrs raksta par precībām - Lībijas, Egejas, Sicīlijas jūrā no trīsdesmit kuģiem veseli paliek trīs, - No preētiem vīriešiem nav izglābies neviens Kad sokrātam jautājuši vai precēties vai nē, viņš atbildējis - dari ko gribi, jebkurā gadijumā nožēlosi. |
| 10:19 pm | Tests sievietēm Var pildīt arī vīriešiem un noteikt kāda tipa ir viņa sieva, testu sarakstijis Semonīds no Amorgas un sākotnēji to paredzējis kā satīrisku poēmu par daiļajām būtnēm. Tātad skataties sievietes un atrodat kura tipa jūs esat:) Dievs dažādīgas sievas deva sākumā. Lā CŪKA saraina bija viena:mājās tai Viss netīrībā, nekārtībā sasvaidīts Guļ zemē mēslos visur, kur vien kāju sper. Bet pati nemazgāta, drēbēs netīrās Tā pīšļos sēdusies un tikai barojas. Kā LAPSU viltīgo Dievs otru radīja Tad sievieti, kas visu zina, un nepaliek Tai noslēpts ļauns nekas, un arī labs tāpat. Jo bieži viņa mēdz to pašu ļaunu teikt, Ko teica labu esam, domās mainīga. Kā SUNI citu, okšķi, naidīgu arvien, Kas visu dzirdēt grib un visu saredzēt, It visu izošņat un apkārt blandoties ARvienu rej, kaut cilvēks redzams nav neviens. To apsaukt nevar vīrs nekad ar bārieniem, Kaut zobus izdauzijis tai ar akmeni, Un vārdi mīlīgi nenieka nepalīdz; Pat viesos nākusi, ne brīdi nepiestāj, Melš it arvien, bez gala mēļojot. No ZEMES veidojuši citu radīja Vēl Dievi, deva vīram to par nastu vien. Jo tāda nesaprot nemaz, kas ļauns, kas labs: Tik vienu lietu: paēst- vienīgi tā zina. Ja arī niknu salu sūta zemē dievs, Tā salst, bet nevelk sēdekli pie pavarda. No JŪRAS citu, kurai divējāds ir prāts: Gan viņa cauru dienu smej un jautra vien - Un svešinieks viņu ieraudzījis sacīt var: "Nav tiešām citas pasaulē, kas labāka Par šo no visiem cilvēkiem un skaistaka," Gan atkal nepanesama ir dažu reiz; To netīk uzskatīt, tai tuvu nākt, jo tad Tā trako tā, kā suns, kas sarģā maziņos, Ir nemīlīga, nežēlīga, lai vai draugs Vai ienaidnieks tai nācis būtu tuvumā. Kā ĒZEĻMĀTE ietiepīga, pelēka ir cita, kura tik ar piespiešanos vien To izdara, kas viņai bijis paveicams: PIe tam arvien, gan kaktā, gan pie pavarda Tā gremo visu nakti, visu dienu ēd; Ja kāds tai tuvojas un mīlestību teic, Tad pieņem tā ikkatru, kurš vien nācis šūrp. No CAUNAS cita; nepanesama šī cilts. Nekas nav viņai skaists, nav arī pievilcīgs, Nav arī patīkams un mīļams it nekas: Tā mīlestības priekos piepildāma nav Un vīra klātbūtne to maz var iepriecēt No ZIRGA lepnā garām krēpēm dzimusi Ir cita: mājas darbi viņai pretīgi, Pie dzirnām labprāt neiet, sietu necilā, PAt mēslus nest no mājas viņai nepatīk, PIe pavarda tā nesēž - riebjas sodrēji, Tik tādēļ vīram viņa pieiet mīļi klāt, Ik dienas divas, trijas reizes mazgājas, Ar smaržas zālēm visu miesu iesvaidot, ARvienu matus kuplos gludi kārtojot, Un puķu ziedu apēnota staigāt mēdz. Ir tiešām tīkams izskats šādai sievietei Priekš citiem - tikai pašas vīram ļaunums vien, Ja viņš nav tirāns kāds, vai arī ķēniņs liels, Kurš viņā skatoties var dzīvi saldināt. No MĒRKAĶA ir cita: Zevs kā ļaunumu Vislielāko to devis visiem cilvēkiem. Tai izskats ļoti riebīgs; tāda sieviete Par izsmieklu ir visiem ļaudīm pilsētā: Ar īsu kaklu, tikko spēj tā grozīties, Tik sausa, kauli vien - ak, nelaimīgs vīrs, Kam lemts ar šādu spoku kopā sadzīvot. Bez tam tai visi paņēmieni viltīgie Kā īstam mērkaķim, un izsmiekls garām iet. Tā labu nedarīs, bet lūko tik arvien Un visu dienu tikai to vien pāŗdomā, Kā ļaunumu vislielāko tai izdarīt. No BITES pēdīgā. Ir laimīgs, kuram tā Ir dota. Tikai viņai peļams nav nekas. Ar viņu dzīve zied, iet laime augumā: Tā mīlama ar mīļo kopā veca top, No viņas skaista, slavena ir jaunā cilts: Un goda vietā tā starp visām sievietēm, Jo ir ap viņu piemīlība dievišķa; Tā labprāt nesēž tur, kur citas mēdz Tik mīlestības runas cita citai teikt. Tā ir vislabākā, ko novēlējis Zevs Ir labā prātā, un par prieku vīriem to |
| Sunday, May 23rd, 2004 | |
| 1:42 pm | Briesmīgi skati bērnībā. Mans krusttēvs kādreiz stāstija kā viņam sanācis aitu kaut. Viņš aizbrauc ciemos pie jauniem radiniekiem, a tur, kā par nelaimi, vectētiņš saslimis, bet aita jākauj. Neraus jau veco laukā no gultas, uzdod šo uzdevumu manam krusttēvam paveikt. Vecais tēvs no gultas izlien par asistentu, saka - zini kā aita jākauj? Krusttēvs saka - gan jau tāpat kā cūka. A vecais viltīgi smaidot - Ā nē, aitai jāgriež galva nost. Nu hmm, galvu griezt nav gluži tik pierasts kā vienkārši ar dunci nodurt, tā mans krusttēvs saka - ai nevaru to aitu griezt, nav kāds kaimiņš ko atsaukt. Ir viens kaimiņš, pēc ampluā traktorists. Cilvēks labs, nav ilgi jāsauc, labprāt atnāk palīgā ar dēlēnu, dēlēnam gadi 4i vai 3īs. Stāv blakus, zīš pirkstu, skatas. Tētuks paņem aitu un sāk griezt kaklu nost, a maizais tik skatas aizrautīgi. Nu un nekādu problēmu. Nākotnē mazais gan jau ar izaugs par labu aitu griezēju. Man pašam vienreiz sanāca līdzīgi. Es pastaigājos ar gaisa šauteni pa dārzu. Pienāk radu mazais puisīts klāt, gadi kādi 5i. Skatas uz gaiseni, prasa - a putniņam var iešaut? Nez kāds velns mani rāva aiz rokas, es tūlīt pielieku šauteni pie pleca, notemmēju uz vienu zaru augstāk sēdošo strazdu un šauju, nākamā mirklī strazds raustas zemē, bise un seja ar asins pilieniem, mazais ar lielām acīm skatās. Es, satraucies stipri vairāk nekā mazais, pieskrienu klāt pie strazda un mēģinu viņam dot žēlastības šāvienu, kas protams nesanāk, jo neizdodas uzreiz atrast kur es esmu iebāzis lodītes. Kad viss aksidents ir beidzies, es sabijies skatos uz mazo, kurš pēc manām domām, tagad ir stipri satraumēts un droši vien sāks raudāt vai vispār kritīs depresijā. Bet mazais smaidīgs paskatas uz mani un saka - a sunim var iešaut? |
| 1:40 pm | Recepte Jūs noteikti atceraties, ka pirms kāda laika mēs dzīvojām varenā valstī, ne tā kā šodien. Bet šī valsts sabruka ar visām kultūras tradīcijām un īpatnībām. Bet mēs varam no šīm drupām, kas neatpaliek no Romas vai Atēnām, izvilkt pa kādai antīkai mākslas vērtībai, jaukai tradīcijai, vai vismaz receptei. Es atceros, kādreiz, kad man bija gadi 6i vai varbūt pat 5i, toreiz nebija tā, ka tu aizej uz restorānu un apēd viskautko garšīgu kas ienāk prātā, toreiz arī veikalā nebija tā, ka tu ieej un nopērc jēra pakaļkāju un taisi Ragū, toreiz bija citi jauki ēdieni, kurus vaidzēja uztaisīt no krietni mazāk sastāvdaļām. Tātad es jums izstāstīšu sava mīļākā ēdiena recepti(toreiz tas bija mīļākais ēdiens) Mums vajag cīsiņus, visus kas ir veikalā, lai pietiek arī rītdienai. Tad ņemam piena paku, vai arī pienu no laukiem, ja veikalā nav piena un miltus, milti vienmēr ir veikalā un garšvielas(sāli) Kad viss vajadzīgais ir atrasts, sagriežam cīsiņus ripiņās un cepam uz lēnas uguns, saulespuķu eļļā, vai labāk sviestā, kamēr ripiņas kļūst brūnas. Tad ielejam pienu un jaucam klāt miltus uz lēnas uguns un pēc garšas pievienojam sāli. Kad mērce savelkas, varam pasniegt uz galda, ja ir, var pievienot zaļos zirnīšus vai marinētu tomātu. |
| Tuesday, May 18th, 2004 | |
| 10:22 pm | Gospel Choir koncerts: will you fly with us to Harlem? Njet, uzh lucshe vi knam Tikko pārrados no koncerta kur uzstājās draudzīgie morīši no Hārlemas. No sākuma ASV vēstnieks pastāstija ar afroamerikāņiem un par ameriku ar domu, ka arī nēģeris esot Amerikas pilsonis. Pats koncerts bija pat tīri patīkams, sajūta bija kā kādreiz Amerikā. Morīši dziedāja, dejoja paši un ļava citiem. Ne tikai ļāva, bet pat lūdza visus celties kājās un dejot. Un cilvēki protams, itsevišķi jau nu Latvijā, ja lūdz tad arī dejo. Patīkami bij skatīties kā vecenīte ar sāpju izteiksmi sejā ceļas kājās un stāv blakus jaunietim sarkanā kreklā, kurš vicina rokas un acīmredzot arī ir bijis amerikā, toties vecenīte stāv miera stājā kā bērēs un acīmredzot domā par brīdi kad varēs atkal apsēsties. Vislabāk man patika dejotāja kas sēdēja tieši man priekšā. Gadi apmēram 35-40, frizūra kā no 70 gadu kolhoznieku saieta, tērps arī un pat fizionomija tāda pati, bet kā dejo!!! Dejo kā filmā Kavkāza gūstekne mācija - snačala odnoj nagoj gjelajte tak, teperj drugoj, a teperj obejem vmeste! Nu bet tas bija tikai sākums, pēc tam šī sieviete sāka kratīt galvu kā jauns zirgs apseglošanas laikā un vēl tās roku kustības!!! Koncerts man patika, priekšnesums arī, kad aizbrauksiet uz Hārlemu, aizejat uz Gospel kora koncertu... |
| Sunday, May 16th, 2004 | |
| 7:31 pm | Oi na hori dva dubki Klausos ukraiņu muz, dzeru šņabīti un uzkožu speķi. Varbūt kāds var pateikt ko nozīmē subjekts? Tā viena dziesma saucas, bet nav nejausmas par ko tur dzied:) Toties laba melodija. |
| 5:50 pm | ASV Eiropā tagad ir pieņemts šausmināties par stulbajiem amerikāņiem, kas lien visur kur nevajag un nezinkāpēc pati izraisa konfliktus un tēlo pasaules policistu. Bet tas viss ir diezgan saprotams, ja salīdzina ASV ar seno Romu. Abas šīs valstis sākotnēji ir republikas, kas izaug pavisam necilā vietā un sākotnēji nekas neliecina par to nākamo spēku. Abām šīm "tautām"(gan romiešus gan amerikāņus nevar saukt par tautām parasta nozīmē, jo tās sastāv no daudzu tautu pārstāvjiem, kas lēnām sakusuši vienā nācijā) sākumā nācās izkarot diezgan grūtus karus par savu patstāvību, Romai pret ķeltiem, etruskiem un latīņiem, ASV neatkarības karu, karu ar Spāniju. Abas šīs kultūras uzskata savu iekārtu par vispareizāko, uztverot to gandrīz kā mesiānisku uzdevumu, ieviest pasaulē "labāku" kārtību. ASV abos pasaules karos iesaistas tieši ideālisma vadīta, nevis dēļ kautkādam tiešām interesēm. Roma karo ar apkārtējām tautām tāpēc, ka uzskata tās par zemākām. Gan romieši gan amerikāņi savus kultūras iedvesmotājus(romieši grieķus un amerikāņi eiropiešus) ar laiku pāraug un diezgan mierīgā ceļā cenšas ar laiku nobīdīt savā pakļautībā( "jo viņiem ir vispareizākā valsts iekārta".) Romieši nekad nesaprot grieķu pilsētvalstu konfliktus, tāpat kā amerikāņi nekad neizprot Eiropas karus un iesaistas tajos nevis lai tieši palīdzētu sabiedrotajiem, bet lai ieviestu jauno "pareizāko" pasaules kārtību. Šeit acīmredzams ir tas, ka Eiropieši velti uztraucas par amerikāņu vispasaules misiju, jo Eiropai diezvai vai ir palicis ilgāk par 50 gadiem uz "pasaules skatuves", kamēr amerikāņi varētu izturēt krietni vien ilgāk, kamēr viņu sabiedrība būs pilnībā "barbarizējusies" pieņēmusi tās vērtības, kuras nāk no amerikāņu ietekmē nonākušajām teritorijām. Cik ilgs laiks tam nepieciešams, diezgan grūti pateikt, jo grūti tagad spriezt, vai ASV jaunās nācijas - latīņamerikāņi un ķīnieši pārvērtīsies par "amerikāņiem" vai "barbarizēs" amerikāņu sabiedrisko domu, piespiežot tai atteikties no pasaules kārtības uzlabošanas domas. Pēc ASV sabrukuma acīmredzot izvirzīsies šīs "barbaru valstis" - Musulmaņu, latīņamerikas, Ķīniešu, Indiešu. |
| 12:18 am | Balzaks Varbūt kāds var palīdzēt sakarā ar šo nejauko franču rakstnieku. Man gan radās priekšstats, ka viņu lasa tikai paši francūži, bet varbūt tomēr kāds ir lasijis Balzaka noveli Adieu, tb ar dievu. Ja kāds ir, tad būtu ļoti jauki, ja varētu izstāstīt šīs noveles sižetu, man itkā baigi vaidzētu, bet tāds slinkums viņu lasīt.... |
| Tuesday, May 11th, 2004 | |
| 12:35 pm | Neveiksmīga diena Jūs gan jau zinat, ka ir tāds ticējums - ja pirmo no rīta satiksi sievieti, nebūs laba diena. Nu es protams tam nevisai ticēju, bet gadijās tā ka mani no rīta pamodināja sieviete, tiesa gan pa telefonu, bet vienalga. Kā diena turpinājās - Skrienu uz trolejbusu, tas aizbrauc degungalā, nu nekas, kautkā nonāku centrā, eju Narvesanā preses orgānus pirkt, šie nevar izmainīt piecīti, tā ka avīzes nedabūju, nu nekas, nav nav, eju tālāk, Vērmaņdārzā pārskrien melns kaķis pār ceļu, nu nekas, eju vēlāk uz futbolu, viens draugs mani gaidot pazaudējis maku, ejam meklēt, maka nav, ejam viņam uz mājām, maka nav, jānobloķē kartes, futbolu nokavējam. Bet nu nekas, futbolu paspēlējam, zaudējam protams, ejam uz mašīnu, braucam prom, paskatos - a zābaku ta nav, esmu aizmirsis. Braucam atpakaļ. Atbraucu mājās, jāiet ciemos, vaidzētu tā kā vannā ieiet - siltā ūdens nav. Bet nu nekas, iegāju aukstā un ar to arī neveiksmes beidzās. Bet mans draugs teica - nebūtu tu nokavējis trolejbusu, nebūtu es maku padirsis. Es gan viņam neteicu ka viss sākās ar sievieti.... |
| Monday, May 10th, 2004 | |
| 3:44 pm | Onkuļi Labi sen atpakaļ, kad es tikko vel biju piedzimis, man laukos notika tāds atgadijums, ka onkuļi bija izdomājuši iedzert. Bet nu siens vel bija jānovāc un vel kautkādi darbi un ,kā jūs zinat, šnabis labāk garšo auksts. Tāpēc pirms dzert, viņi izdomāja šņabi iesiet aukliņā un ielaist akā, lai vēsinās. Sienu novāc, sakarsuši nāk uz māju un domā par auksto sņabi un skābētiem gurķīšiem no pagraba. Gurķīši uzreiz tiek dabūti, bet šņabis velkot laukā tāds galīgi viegls palicis - izvelks, skatas - a šņabis atraisijies. Mūsdienās protams varētu ātri aizbraukt pakaļ, bet toreiz tas nebija tik viegli, deficīts, veikals tālu un citas tādas problēmas. Bet tas nav galvenais, galvenais ir tas, ka pagājuši kādi gadi 20 kopš tā atgadijuma, onkuļi vēl aizvien laiku pa laikam sanāk kopā laukos, pasēž un kad jau bišķīt iedzer, runa vienmēr sāk grozīties ap vienu un to pašu - eh derētu aku nosusināt, eh derētu ūdenslīdējus izsaukt, 20 gadi tomēr šņabim, manta! |
| 3:36 pm | Personības Man ļoti patīk cilvēki personības, tādi kas atšķiras no pārējiem ar savu spilgto izskatu vai rakstura īpašībām. Pēdējā laikā es satiku vairākus izcilus eksemplārus, kurus es tagad arī centīšos aprakstīt. Vienu dienu braucu trolejbusā un tur iekāpj Brunhilde(es nezinu kāds viņai īstenībā ir vārds, bet šis manuprāt viņai ir vispiemērotākais) Brunhilde augumā ir 190cm gara un platumā kā divi plecīgi sportisti, krūtis kā divi arbūzi, dibens kā divi ķirbji vidēja lieluma. Bet tas vēl nebūtu nekas, Brunhildei ir ogļu melni mati, milzīgs deguns, saulessbrilles, ādas bikses un ādas jaka, kā arī krekliņš ar milzīgu izgriezumu. Šito valkīru var netikai izkalt granītā un ievietot kādā monumentālā grupā, bet var arī droši emancipēt un es domāju ka viņa jebkuru darbu izdarīs nesliktāk kā vīrietis. Otru sievieti personību es ievēroju Kandavā, veikalā Elvis. Es stāvu rindā, gripu pirkt saldējumu, kad manu uzmanību piesaista priekšā esošā sieviete. Gadi viņai varētu būt 30-60 apmēram. Seju rotā neizgaistošs smaids, mati plāni, deguns garš, zobi maz, bet izteiksmīgi, acīs tikko jaušama skumju izteiksme, apģerbs - rūtotas bikses un džemperis ar par garām rokām, bet kāda grācija!!! Groziņā viņai 4as divlitru alus pudeles, kad pienāk viņas kārtas maksāt viņa vel pasaka - un 4as paciņas prīmas bez filtra. Arī šo būtni varētu droši atveidot kādā cilnī Toties aizvakar es Kurzemē satiku cilvēku kurš saucās onkulis Ludvigs, ļoti spilgta personība. Rokā kruķis, pats labi resns, mugurā jocīga jaciņa un zaļas rūtainas bikses kājās, kā arī milzīgi makšķernieku zābaki, vismaz divreiz platāki nekā nepieciešams, bet visīpatnējākā Ludvigam bija seja - briesmīgi sarkana un pašā vidū MILZĪGS deguns, vēl sarkanāks nekā visa seja. Acis Ludvigam bija maziņas, toties stipri sapņainas. Un pats interesantākais bija tas, ka visi šīe cilvēki izskatijās ļoti apmierināti ar sevi un ar dzīvi, nemaz tā kā lielie bari ar vienādi stilīgi saģērbtajiem cilvēciņiem, kuri vislaik par kautko satraucas. Onkulis Ludvigs neparko neuztraucas:D |
| Sunday, May 9th, 2004 | |
| 7:23 pm | Uguņošana Viens mans paziņa ir no tiem cilvēkiem, kas netikai mīl mašīnas, bet arī ļoti mīl viņas pats labot, guļ caurāmdienām viņai apakšā, kad kautkas ieskanas ne tā kā vajag un skumīgos vakaros mašīnu izjauc un saliek atpakaļ kopā. Vienreiz viņš bija izdomājis "salabot" izpūtēju. Acīmredzot izpūtējs nelabi skanēja, es pieņemu ka nekāda lielāka nelaime tur nevarēja būt. Nu un tad viņš iebrauca savu opelīti garāžā(garāža viņam labi, tieši lai vieglāk "labot" mašīnu, ar bedri apakš, pats ielien bedrē un nu sāks metināt to izpūtēju nepaklausīgo, metināmo jau iedarbina(vai velns viņu zin kā to aparātu sauc kas uguni taisa), bet zvana telefons un šis pagriežas neveiksmīgi, liesma pārsvilina benzīnvadu kautkādu un aiz apkakles sāk tecēt degošs benzīns. Situācija pavisam nepatīkama, bet nu mans paziņa kautkā pamanas izlīst no bedres laukā un meklē ugunsdzēšamo aparātu, aparāts izrādās bedrē palicis, atpakaļ galīgi vairs negribas līst. Nu nekas, skrien uz mašīnas priekšgalu, vaig vismaz degošo mīļumu izbraukt no garāžas laukā, lai visa saimniecība nenosvilst. Mašīna protams nedarbinas nemaz iekšā. Mans paziņa satraukts skrien pēc telefona saukt ugunsdzēsējus, pa to laiku mašīna pati iedarbojas kautkādu mistisku, sev vien zināmu, apsvērumu vadīta un ielikta ātrumā izbrauc pagalmā(kur apkārt arī gana daudz jauku māju kam nosvilt). Izbraukusi pagalmā nešķīstā mašīna sāk griezties uz riņķi, tādu to ierauga arī drīz vien atbraukušie ugunsdzēsēji un jau ķeras klāt pie darba(kaut arī mašīna jau tīri apsvilusi un nupat jau apstājusies), kad pēkšņi atskan briesmīgs blīķšķis, laikam benzīnbāka sprāgst. Bet nē, pēc mirkļa vēl viens, pie tam ļoti krāsains. Nu jā, mans paziņa atceras ka uz pakaļējā sēdekļa nolicis savam sīkajam brālim raķetes uz svētkiem un tās tad sāk šaut. Sadega mašīnīte... bet toties skaisti, ar uguņošanu.. |
| Friday, May 7th, 2004 | |
| 5:54 pm | Viens no maniem mīļākajiem dzērieniem(bezalkoholiskajiem) ir borzhomi. Iesaku visiem viņu daudz lietot, veselīgs un galvenais var atdzerties labi. Var ļoti labi arī uztaisīt tādu dzērienu no borzhomi - ņemam apelsīnu sulu, ņemam boržomi pudeli no saldētavas un salejam kopā pusi uz pusi, vai bišķit vairāk to sulu, un tad sanāk tāds maigs dzēriens ar garšu, nevis asa pretīga sula:) Bet vispār par boržomi es rakstu jo dzirdēju vienu labu teicienu no viena krievu drauga, kad pirku boržomi veikalā - pozdno piķ borjomi, kogda pochki atvaļiļis. |
| 5:41 pm | Maximiliāns Man trešais vārds arī ir Maximiliāns(iesvētītais), bet šoreiz es pastāstīšu par kaķi, kas dzīvo laukos un ir mans vārda brālis. Kaķīts ir personība. Patiesībā tas nav kaķīts, bet gan vecs īgns runcis, ļoti resns un nežēlīgi īgns. Katru dienu nāk 8as reizes ēst un skaļi brēc. Vispār viņu ģimenē nevisai ciena, vecmamma viņam reizēm uzšauj pa muguru ar slotu, jo viņš arī ir slinks kā kārtīgam runcim pienākas un neķerot peles. Bet Maksim ir dēls, melns pajauns runcis, kuru visi ļoti lutina un nekad nesit pa muguru ar pletni, kaut arī peles viņš ar īpaši neķer un parasti guļ istabas vidū kur viņu pārmācis nogurums. Bet šonedēļ Maksim vadzis lūza. Sēž abi divi pagalmā, dēls kautko kasās, tēvs īgni sēž, skatās sienā un domā kāds viņam nelabs dēls un tīri labi saprot kurš parasti sēž klēpī un kuram ar pletni pa kupri. Vienu brīdi Maksimiliāns neiztur un metas savu slinko dēlu pārmācīt. Dēls kokā, tēvs pakaļ, dēls krūmos, tēvs pakaļ, pa ceļam gadās kaķu mamma, Maksis šai pa aci, beigās ābeļdārzā dēls tiek noķerts un sākās audzināšana ar briesmīgiem brēcieniem. Tajā pašā laikā uzrodas suņu mamma, ļoti nešpetns radijums, nedaudz līdzīgs Montmorensijam, tikai kašķīgāks, ieraudzijusi ka iet vaļā kautiņš, negantā kucīte metas iekšā. Parasti visi kaķi no viņas mūk, bet Maksim šoreiz pacietības mērs ir pilns, ar ķepu pa aci, saplēš sunenei vēderu, kamēr beigās ieradās mani radi un ģimenes strīdu izsšķīra. Bet nu viegli nebija - nekad nemaisies, kad tēvs pārmāca dēlu!! |
| 4:46 pm | Mārkāja Runājot par trakiem zinātniekiem un briesmīgiem atklājumiem, es dzirdēju par vienu nejauku radijumu, kurš dzīvojot Kurzemē. Radijūms saucas Mārkāja. Zinātnieki vēl nevienu tādu nav noķēruši un tāpēc oficiāli Mārkāja nekur nav pieminēta, izņemot divos rakstos, kurus es tagad mēģinu kautkur atrast. Mārkāja ir indīga ķirzaka ar rozīgu purnu, lecot divu metru augstumā un esot arī diezgan paliela augumā. Kad Mārkāja iet, varot dzirdēt kā švīkst zvīņas. Šito nelabo kustoni esot nejauši ievedis hercogs Jēkabs ar kokmateriāliem no Dienvidamerikas. Un cilveki Alsungas apkārtnē laiku pa laikam to ķirzaku arī satiekot, bet acīmredzot daudz viņu nav, jo nav dzirdēts, ka kāds būtu sakosts. Katrā gadijumā uzmanieties no Mārkājas. |
| 4:11 pm | Profesors Profesori nav parasti cilvēki, viņi ļoti atšķiras uz pārējo fona. Parasti viņiem ir vai nu ļoti sapņainas, vai ļoti sakoncentrētas acis, katrā ziņā viņas nekad neredz to, kas notiek apkārt, bet gan pavisam kautko citu. Zinātnes vārdā viņi varētu noindēt sievasmāti un iespējams pat visu ģimeni. Ar vienu vārdu sakot, profesori parasti dzīvo kautkur tālu prom no tās vietas kur atrodas viņu ķermenis un tas par ko viņi domā ir svarīgāks par visu pārējo. Viens pazīstams profesors kuram patīk pētīt baltu kultūru vienreiz bija nonācis lietuvā, parunāties ar veciem vecīšiem, paskatīties māju izrotājumus un vel citas tikpat aktuālas lietas. Bet ko viņš ierauga - vietējos kapos ļoti interesanti krusti. Nevis parasti, bet ar izgriezumiem, retums. Krustus protams nevar tur tā atstāt tumsonīgiem ļautiņiem. Profesors ņem savu lielo somu, rauj krustus laukā, sadala un iepako(naktī protams). Aizmucis pa mežu no vietējā policista, kurš sadzirdējis ka kapi tiek apgānīti, profesors dodas uz robežu, vest vērtīgo kravu prom. Visu šo mukšanu vēl iespaidīgāku padara tas, ka profesoram jau ir gadi 60, a varbūt pat 70. Nelegāli šķērsojis robežu trakais zinātnieks laimīgs nogādā krustus sev mājās, glabā zem gultas un ikpa laiciņam izvelk pētniecības nolūkos. Bet nu profesors kā jau profesors, nevar nepalielīties kolēģiem, ka aizvedis no Lietuvas tādus retus krustus. Lietuviešu profesori protams sāk satraukties par tādām baumām un prasa lai krustus dod atpakaļ. Mūsējais protams paliek tramīgs, jo bez lietuviešu zinātniekiem mājās arī sākušas durvis čīkstēt un sapņos visādi miroņi rādīties, tomēr viņš nolemj vel nepadoties, aizsūta lietuviešiem kopijas, kuras protams iesmērē kā orģinālus. Tomēr kad sapnī viņam parādijās pavisam nepatīkams radijums kurš esot lietuviski(profesors tīri labi runā gan lietuviski, gan latviski, gan prūšu valodā) pateicis - atdod manu krustu, tad trakais zinātnieks pats aizvedis tos krustus atpakaļ un saspraudis kur pienākas. |
| Saturday, May 1st, 2004 | |
| 12:38 am | Senās gudrās civilizācijas Nesen es apmeklēju grāmatu veikalus, lai iepirktu šādu tādu literatūru, secināju ka bez grāmatām kuras māca kļūt par līderi, vai veiksmīgu cilvēku, vai vismaz pavest pretējo dzimumu, ir diezgan daudz grāmatas, kurās tiek runāts par senajām, gudrajām civilizācijām, kuras viskautko vērtīgu bija izgudrojušas jau pirms mums(tas gan savā ziņā ir taisnība, romieši piemēram rija hamburgerus un izgudroja cementu, šumeri nodarbojās ar matemātiku un krētiešiem piemēram bija pavisam laba kanalizācija), šīs civilizācijas arī esot kontaktējušās ar citplanētiešiem un vispār atstājušas viskautko vērtīgu nākamajām paaudzēm(tas ir mums) un vajag tikai to visu sākt pielietot. Nu tad es jums iesaku turpmāk pielietot arī romiešu kontracepciju. Pirmkārt jāatceras, ka sieviete var palikt stāvoklī tikai tad ja seksa laikā izjūt prieku, tātad ja viņa nav apmierināta, tad par kontracepciju nav ko satraukties. Bet nu katrā ziņā pats svarīgākais ir tieši beigu brīdis, kurā acīmredzot sievieti jāpadara neapmierinātu, un vislabāk atmiņā man palika šī ļoti labā metode - kulminācijas brīdī uzliet sievietei aukstu ūdeni, kurš acīmredzot jāglabā speciālā ķipītī pie gultas. Tā ka lietojat šos dabīgos paņēmienus uz veselību un kad vaidzēs saucat mani par krusttēvu:) |