slēpties ierakumā!
ļoti jauki

pastāstīšu gadījumu no savas dzīves par grāvi un autovadītāju dzērumā.

šķiet tā bija piektdiena, vai vismaz sestdiena, kad kā jau lielākā daļa (miet)pilsoņu noņem pa nedēļu darbā uzkrāto stresu kādā no vietējām dzertuvēm. sīkums neizplūdīšu cik un kā, bet ir pienācis laiks doties mājup.

gan jau katrs ir dzirdējis tādu teicienu, ka nekur nav tik labi kā mājās un ja vēl mājās nokļūst ar komfortu - mašīnu tad jau vispār kā pie cilvēkiem. tad nu lūk visi stresa noņēmēji ir sasēdušies mašīnā (es pats nedzeru, jo man nav stresaina darba vide un tapēc arī spēju atcerēties šo jauko notikumu). tomēr auto vadītājs maigi sakot ir stresu noņēmis vēl pāris nedēļām uz priekšu.

braucot mājās, lieki būtu teikt, ka notika kāds mazs negadījums - tika sadurta riepa. tomēr šoferis nebūdams stresains to neņēma pierē, vai arī viņš to nepamanīja, tomēr braucot tālāk ceļā gadījās ceļu policija. visdīvainākais ir tas, ka šajā pilsētā ir ļoti ļauna ceļu policija, bet gribi tici gribi netici, šodien viņi bija ļoti labā noskaņojumā un pamanot ka automašīnai, kas tikko pabrauca viņiem garām ir tukša riepa. šinī vakarā, izpalīdzīgi būdami, policisti nolēma automašīnas vadītājam par mazo ķibeli vēlējās paziņot personīgi, tapēc devās pa pēdām un lai viss notiktu mazleit operatīvāk, ieslēdza bākugunis.

pa to laiku pa pilsētu mierīgi,nesteidzoties nepavisam ne pa taisnāko trajektoriju brauc auto, kas pilns ar cilvēkiem, kas atbrīvojušies no stresa (vai vienkārši bez tā). brauc... pēkšņi atpakaļskata spogulī parādās zilas gaismiņas. lai arī kādā kondīcījā bija cilvēks pie stūres, tomēr viņš zināja cik slikti šajā pilsētā ri ceļu policisti un nepavisam ne pie pilna saprāta un bez stresa lēnām un vienērīgi nospieda gāzes pedāli līdz galam, tā nu automašīna ar īpašajiem cilvēkiem lēnām attālinājās no zili-baltās automašīnas ar īpašajām ugunīm.

tā šis mans stāsts varbūt arī varētu beigties, tomēr ceļš nebūs ceļš, ja tas nebūs līkumains un tieši to brīd jau mums zināmā automašīna bija liktenīgajā līkumā, kas īstenībā nemaz nav straujš, tomēr vai nu īpašais autovadītāja noskaņojums vai sadurtā riepa lika spēkratam vairāk braukt pa līkuma pieskari nekā pa pašu ceļu, līdz ar to automašīna ar visiem pasažieriem ielidoja grāvī, kas bija apmēram 2m dziļš un tur auga kautkas līdzīgs bērzu birzītei. lai arī kāda kņada tajā brīdī nesacēlās (nobrāztās sejas un salauztie kauli), tomēr autovadītājs mēģināja visus apklusināt un pie sevis kusībā cerēja, ka policija, kas viņiem itkā dzīnās pakaļ viņus nepamanīs.

mājās, protams, ir labi, bet pirms tam vēl vajadzēja aizpildīt pāris papīrīšus un apmeklēt ārstniecīskās iestādes. līdz ar to visa stresa noņemšanas procedūra bija izgāzusies, jo neazimirstiet, ka tajā pilsētā policista kungi nepavisam nav pozitiīvi noskaņoti, nelīdzēja pat uz priekšu noņemtais stress.

paldies, ar jums kopā bija zūča