Populārzinātnisks izklāsts iepriekšējam poustam.
Iepriekšējā testa un pāris dzērienu iespaidā nolēmu ielikt te nelielu izvilkumu no kādas lekcijas konspekta par šizoīdiem psihes traucējumiem:

Šizoīdā psihopātija – jau no bērnības mīl rotaļāties vienatnē, izvairās no vienaudžu sabiedrības, mīl atrasties pieaugušo sabiedrībā, stundām klausās pieaugušo sarunās, izvairās no skaļuma. Piemīt bērniem neraksturīga savaldība. Pusaudžu vecumā īpaši pastiprinās. Labprāt lielu daļu brīvā laika pavada ar savām interesēm, ar hobijiem, ar kuriem neiepazīstina pārējos. Vientulība pastiprinās, tomēr ir mokoša tieksme pēc vienaudžiem. Parasti nezin kā uzsākt kontaktus. Noslēgšanās sevī kombinējas ar ļoti vāju intuīciju – nespēj saprast to, ko citi nav izteikuši vārdos. Nejūt noskaņojumus, emocijas. Nejūt brīdi kad sāk kļūt traucējoši citiem, kā arī labvēlīgu attieksmi pret sevi. Nespēj just līdzi citiem. Nespēj atsaukties uz citu priekiem, bēdām. Dažkārt viņu rīcība liekas cietsirdīga. Iekšējā pasaule ir slēgta pārējiem, taču pilna ar fantāzijām. Iekšējo pasauli atklāj negaidīti. Labi pacieš sīkumainu gādību un aprūpi. Vētraini reaģē uz jebkuru mēģinājumu ieskatīties viņu iekšējā pasaulē tad, kad pats nevēlas. Grupēšanās reakcijas vājas. Hobiji neparasti – spēcīgi un pastāvīgi. Hobiji tiek slēpti no pārējiem, baidoties, ka pārējie nesapratīs. Sportā izvēlas individuālus sporta veidus. Mīl stundām ilgas pastaigas, bet vienatnē.