#
Viens labs draugs nesen izteicās, ka vispastāvīgākās esot tās lietas, kuras ir paredzētas tikai īsam laikam, jau sākotnēji kā kaut kas pārejošs un nomaināms. Kā bieži vien gadās nopirkt ko ar domu līdz brīdim, kad tiks atrasts tas īstais, ko vajag, bet galu galā izrādās, ka nopirktais kalpo ilgi jo ilgi un ieņem visnotaļ nozīmīgu un stabilu vietu mūsu dzīvē. Pagaidu varianti kā ilgtermiņa risinājums.
Un tā jau kaut kā arī ir. Vismaz pēc manas pieredzes. Bet kādā brīdī, man šķiet, tur kaut kas noiet greizi. Un man kaut kā ir sajūta, ka tur apakšā slēpjas viens no tiem dzīves likumiem, pēc kuriem viss pasaulē notiek. Tik nemāku vēl precīzi apjaust.