#
Kaut kā aizdomājos par sieviešu milzīgo spēju visu ko izdomāt. Informācijas maz, viņa visu uztaisīs un sakārtos loģiskā ķēdītē pa savam. Informācijas nav nemaz, viņa visu tāpat uztaisīs un izdomās pa savam. Un tad to visu pāris reizes apdomās, izanalizēs un izdarīs secinājumus. Un otrs atnāks un būs totāli autā par to visu :D
Pārdomas arī dēļ viena zināma pāra, kur džeks šo to apsolīja izdarīt kopā ar mani, tikai draudzenei nepateica. Ar domu, lai nesatraucas. Protams, protams, viņa nemaz i nesatraucās, kas uzzināja (un bija muļķīgi domāt, ka neuzzinās). Un dusmas ne jau par to, ko darījis ar to otru, jo tur principā bullshit, nav ko satraukties, bet gan dusma, ka otrs tev tādu vienkāršu lietu ņem un nepasaka. Piečakarē. Un, ja čakarē par niekiem, tas nozīmē, ka arī lielās lietās nekas nebūs citādāk. Jo parastā domu gaita ir - ja otrs sīkumos vai pret citiem rīkojas kaut kā, tāpat darīs arī ar tevi. Viss kaut kā tik vienkārši, bet patiesībā sarežģīti. Un interesanti reizēm zināt viedokļus no visām iesaistītajām pusēm.