#
Neskatoties uz visnotaļ ievērojamo laiku, kas pavadīt kopā, reizēm uzvedamies kā bērni. Tā laikam šodien es. Vai tomēr citādāk - ir lietas, par kurām vēljoprojām negribu vai nemāku runāt. Tā vietā rīkojos, kā ne reizi mūžā neatvērusi sieviešu žurnālus vai labu attiecību pavārgrāmatas, t.i., ik pa brīdim izmetu kādu indīgu piezīmi un gaidu, kad mani sapratīs tāpat, lasot domas. Un tā gaidot pār lūpām pasprūk arī kas negribēts. Zinu, kā nevajag darīt, bet daru. Kaut pēdējā laikā ļoti jau nu cenšos piedomāt pie tā. Bet tāpat sanāk kost pirkstos un justies vainīgai. Eh, babi duri.