Atkal sirgstu ar veco, labo tirāniņa sindromu - vajag tad un tā, kā gribu. Ja nav, neko man vairs nevajag un var visi iet dēt.
Un tas nekas, ka ntās reizes esmu ieberzusies nejaukās izjūtās gan ar šo, gan savu sasodīto spītību.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: