Cilvēki ir tie zvēriņi, kas mani vienmēr pārsteidz visvairāk. Ar to, kā var būt iekšā vienā eksemplārā tik dažādi + un -, un cik dažādi un negaidīti tie spēj izpausties. Parastais variants - doma - oi, kāds maita, izdarīja to un to, bet pēc brīža ņem un izdara ko tik absolūti jauku, ka vari tik atkārtot - jaukums, mīļums, cik labiņš un fantastisks. Un galu galā eju nu saproti - labs vai slikts.