Ar laiku kaut kā mainās otra vērtēšanas sistēma. Ja sākumā nav tik svarīgi, kāda attieksme pret darbu, naudu, vecākiem, bērniem, dzīvniekiem u.tml (vismaz tas netiek vērtēts tik ļoti saistībā ar sevi), tad brīdī, kad liekas - nav tas vairs īsti tik nenozīmīgi un nejauši, tu sāc piefiksēt visādus sīkumus un uz analoģijas pamata izsecināt šo to. Ar domu - ja jau viņš tā dara/izturas ar citiem, tad visticamāk, darīs arī ar mani. Nezinu, vai tas darbojas, bet arī neesmu pārliecināta par iemesliem, kāpēc nē.