utopija
Man arvien biežāk gribas parunāties ar kādu dzīvesgudru, vecu, vecu cilvēku. Nu tādu, kas pieredzējis ja ne visu, tad daudz ko un kuram bijis visādi. Apkārt ir daudz foršu cilvēku, bet mēs visi tikai mācamies. A man gribas nošmaukties un paprasīt uzreiz - kas ir kas. Un lai tas nav tikai tā - nu...hmm...es domāju, varētu būt tā.. nezinu.. Protams, protams, viss jāizdomā un jāizdara pašam. Neviens ar karotīti neielies pareizās domas. Bet pasapņot drīkst.