Cilvēki ir dažādi. Un ir kkāda šķira, kurai varētu piedēvēt savā ziņā dvēseles patiesumu vai tiešumu. Tie ir tie, kas nemāk skaisti muldēt beztēmā un laimīgi nosmelt visus labumus. Viņi zina, kā lietas notiek. Var pastāstīt kā kurš pie sava miljoniņa ticis, zina shēmas, kā darbojas cūcības un tās redz. Bet nekad tās nepielietos. Jo iekšā vnk ir kaut kas, kas neļauj. Es tādus zinu diezgan daudz. Un reizē man ir žēl, bet reizē prieks.