#
Un tomēr bija taisnība. Vajag par tām robežām. Tikai, kad to dara, jāatceras par savām reakcijām tādos gadījumos, tas ļauj nomierināties par otra trakošanu. Es taču arī speru zemes gaisā, draudu un runāju visādas muļķības. Bet, ja otrs turpat paliek, tad saprotu, ka neko darīt, būs jāsamierinās un kaut kāds kompromiss jāmeklē, jo nekur jau nelikšos. Palikšu līdz pēdējam, lai arī ko runāju un kā izaicinu. Viņš laikam tāpat. Un tā katru reizi kaut kur solīti tuvāk.