#
jā, tik tiešām, es gribētu tā, lai vairs nav nekādi jautājumi. visums apstājas un ir skaidrs, this is it. un tā arī paliek. bet es laikam tam neticu. jo man laikam nekad nav bijis nekas iespaidīgs no pirmā acu skatiena. nu tāds, kas gāž no kājām. viss cits jā, patikšana, sajūta, ka wow, kāds saprašanās līmenis, visi visuma zobratiņi saiet vietās etc. un tad vēlāk visi tie dziļumi, kad nekā nevar saprast, bet kaut kur dzīlēs ir. bet es runāju par to ātro ķīmiju, kas nojauktu prātu un sabradātu mazās drumslās and there would be nothing left. bet vienīgais psīhdaktera komentārs par to bija - jā, kādreiz dzīvē vajag pamēģināt sākt attiecības ar iemīlēšanos. bet vienīgā atšķirība esot - pēc tam, kad norimst, ir lielāka vilšanās. varbūt es vienkārši gribu visu vienkārši un uz paplātes, bez nekāda ieguldāmā darba. tā dzīvē nav.