#
Ļoti vienkārši pazust ikdienas skriešanā un darīšanā, kad viss cits ir svarīgāks, jo taustāmāks un mazāk pašsaprotams par kaut kādu mistisko 'mēs', kas taču tāpat pastāv un kur gan varētu pazust. Vēl vieglāk, kad pats esi izdomājis, ka tā tam būs būt, līdz kaut kādam izplūdušam laika nogrieznim kaut kur, tur, priekšā, no kura gan viss būs citādāk un labāk, un tad tik būs un tad tik darīs. Atrunas, atrunas. Jo tā vienkāršāk.