5dienas nakts
Man uznāk iedvesma rakstīt iekš cibiņas tikai, kad jūtos sūdīgi, lol. =D
Nevarēju aizmigt, tāpēc sāku dzert vīnu.

Ciest nevaru savas smadzenes. Vai sirdi? Kaut gan nē, "sirds" ir mūsu slimās smadzenes, kas pēc kaut kā muļķīga ilgojas. Whatever, man ir iemīlējušās un salauztas smadzenes, nezinu, ko ar tādām darīt. Vot ja tās tiktu nodarbinātas lietderīgi, būtu jēga, bet tas jau arī nenotiek.

Pēc nedēļas, tad varbūt būs labāk. Daudz jo daudz priekšmeti universitātē, jaunas valodas, jaunas zināšanas. Varbūt tad smadzenēm nebūs laika domāt, I hope. Negribas gluži slīkt depresijā, dzert vai tamlīdzīgi.

Lēnām jūtu, ka vīns iedarbojas. Varbūt šonakt murgošu. Tad vismaz priecāšos piecelties. Nevis kā parasti, kad mani sapņi ir tiiiiiiiiiik skaisti, ka negribas celties.

Bet vispār izklausos pēc depresīvas emo pusaudzītes, lol :D Neviens nepateiktu, mani pazīdams. Laikam tieši tāpēc izsakos šeit, lai.. lai ir. :)