Title
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
muus' LiveJournal:
[ << Previous 20 ]
| Tuesday, January 16th, 2018 | | 9:42 pm |
Cried my insides out
Just wanna smoke grass and drink lots of alcochol
Recovering from shock, some small panick attack & stuff
Tryin' to decide how to move on
Izklausās jau pēc dziesmas? | | Monday, January 15th, 2018 | | 9:39 pm |
vakar caur kapiem pa salu atnācu mājās un noplēsu vēl daļu palikušo tapešu, lai kaut kā lietderīgi būtu sublimējusi savas dusmas, bēdas, bailes un pārējos atkritumus. šodien jau tā pusbeigtais plecs sāp neiedomājami - fantazēju par to, ka kāds (ne no šīs pasaules) ar ekstrā gariem pirkstiem un super-asiem/gariem nagiem izduras cauri manai ādai, sagrābj manu mugurkaulu (apmēram tur, kur tas savienojas ar galvu) un kārtīgi mani sapruina..un tad atstāj nomirt vai kā, nezinu.. vairāk par visu ir bailes - lielas un mazas. tās neļauj elpot, stindzina un traucē miegu. kad guļu viņam blakus, jūtos mierīgi, visā pārējā laikā esmu šausmās.. lielā mērā arī no tā, ka viņu pazaudēšu.
pag, es šito jau kaut kur lasīju. | | Monday, December 11th, 2017 | | 5:18 pm |
šorīt no rīta satiku spāni, kurš, nedēļu padzīvodams LV, jau manaījies saslimt - sēdēja man pretī pie maza galdiņa mazā kafejnīcā tepat netālu un klepoja, un šņaukājās. tikšanās pusē jau sāku just kā pašai plaušiņa sāk jocīgi justies. pēc tam uzreiz iztriecu apelsīnu sulu un jau vairāk uz vakara pusi, mājās nākot, sapirkos ingveru, ķiploku, dzērvenes, medu un tā. gribu, lai pietiek spēka, lai pietiek enerģijas. daudz kam nepietiek nemaz.
pēdējās trīs četras dienas esmu max stresā - blakus darbam un bakalauram paķēru vēl vienu projektu. bija jānointervē divi puiši. intervija plānota tā uz stundu pusotrau, bet es iztriecu cauri 20-30 minūtēs. pirmā inervija pagāja max stresaini, otrā ne tik stresaini, bet respondents īsti neatbilda ekspektācijām un viņa pieredzes nesakrita ar jautājumiem nu nekādi. tā nu es tagad ceru, ka nebūšu sačakarējusi neko.
līdz ar manu stresu, protams, terapija bez dziļuma un sekss bez baudas. | | Wednesday, December 6th, 2017 | | 9:59 pm |
pavadīju otro nakti jaunajā dzīvoklī - pamodos no drausmīga sapņa. kaut kāds galvā slims jaunietis bija mani sagūstījis un man nodarīja sāpes. vienā brīdī es izbēgu no tā pagraba un nonācu kaut kur ēkas augšējos stāvos. viņš nāca mani meklēt. viņš pagāja garām manai slēptuvei un devās lejup pa kāpnēm. man jau likās, ka esmu ieguvusi sev laiku tālākai bēgšanai, bet tad kaut kas radīja skaņu un viņš atgriezās. mūsu acis satikās un es pamodos visa tāda pārbijusies. pēc tam, lai nomierinātos, mēģināju to sapni paturpināt, bet tad tas modinātājs un.. ehh, tāda arī piecēlos - nelaimīga un neizgulējusies.
šodien mokos ar galvassāpēm un naidu pret lielveikaliem. nopirku sidru, attaisīju ar šķiltavām, jo pudeļattaisāmā nav. tagad domāju, kā paturpinā bakalauru. negribu. bet darbi kraujas uz galvas neizbēgami, tāpēc kaut kas ir jādara. | | Monday, November 27th, 2017 | | 5:50 am |
5:51
pamodos pirms 26 min, nomizoju pusi greipfrūta un uzvārīju kafiju. tūlīt sākšu savu agrāko maiņu ever.
man riebjas ekomercijas pasaule melnās piektdienas un kiber-pirmdienas laikā.
nopirkt kaut ko pašai, protams, gan gribas. tikai nevaru, jo karte nobloķēta, lol.
piereģistrējos saitā, kurš izrādījās ļoi ļoti fraud. izlēmu, ka, lai nezaudētu daudz labas naudas, vislabāk karti bloķēt. tagad gaidu jauno un tikmēr nepērku mīļotajam ziemassvētku dāvanu.
gribu viņam uzdāvināt grūtnieču spilvenu, jo tajā tik ērti čučēt.
profesionālais kretīnisms liek vēlēties šo ierakstu nobeigt ar 'Best, ...' vai 'Sincerely, ...', vai tamlīdzīgā veidā. | | Thursday, November 16th, 2017 | | 7:20 pm |
Šodien parakstīju līgumu. Novembra beigās pārvākšos uz savu alu.
Domāju, kā palūgt algas pielikumu. Gribēju to lūgt šonedēļ, bet apslimu un galva kā spainis, so tam nāksies pagaidīt.
Mīļotais vīrietis arī apslima, tāpēc mēs šovakar paliksim pie viņa un vnk ņurcīsimies pa gultu. Tā viņš solīja. | | Monday, November 13th, 2017 | | 3:01 pm |
Atradu dzīvokli sev - tādu, kurā var plēst nost tapetes un līmēt vietā citas, krāsot griestus un vest iekšā savas mēbeles. Klusā, siltā vietā. Vai nav sapnis?
Kopumā esmu nolēmusi iekūņoties tā, lai ir ērti.
Šodien terapeitei atzinos, ka, lai arī esmu bēdīga par to, ka mans mīļotais vīrietis ar mani šobrīd kopā dzīvot negrib (pēc šiem 7,5 mēnešiem), tajā pat laikā, ja viņš man plītos virsū ar kopā-ievākšanos, es nemaz tik priecīga arī nebūtu.
Kopumā mēs dzīvojam tādā melnbaltā pasaulē - mums visu vai neko. | | Sunday, November 12th, 2017 | | 11:45 pm |
Savas bērnišķīgās dusmas un niķi sublimēju kamīna iekurināšanā
+
Piesēdos un nopirku viņam to dāvanu. Iemācījos kaut ko par armijas ekipējumu, nodalījumu sistēmām un ka katrs centimetrs maksā.
Tagad lūgšu dievu, lai viņa dzimšanas dienas rītā (nu, vai vakarā, vai nākamajā dienā) neatklājas, ka viņam jau ir... vai, vēl sliktāk, viņam nevajag/nepatīk.
Nezinu, kāpēc es ar to noņemos.
Ā, vēl es no dažādiem gabaliem salīmēju dizainu un pasūtīju kreklu ar to dizainu. Interesē, kas no tā būs sanācis.
Domāju, ka tad, kad pabeigšu skolu (cerams), tad piesēdīšos un iemācīšos arī pati kaut ko uzzīmēt. | | Wednesday, November 8th, 2017 | | 1:01 am |
Es jūtos kā katastrofa, kad neesmu mājās, bet tajā otrā vietā. Reizēm es jūtos kā katastrofa arī mājās.
Neesmu pārliecināta par sava aromāta burvību, visu laiku velku plaušās zārka naglas, apēdu visu, kas nekustas un skatos seriālus, pat uz tie neskatoties.
Darbs notiek tā starp citu. Mācības nenotiek (gandrīz) nemaz.
Bet tas, ko es no visas sirds vēlos, ir būt savākusies, veselīga, seksīga un jautra... Bet tad, kad es mēģinu, tad jūtos kā maza meitene, kas uzvilkusi mammas kurpes,uzkrāsojusi lūpu krāsu pa visu seju, utt
Rītdiena taču būs labāka | | Monday, November 6th, 2017 | | 9:18 pm |
kādus divarpus mēnešus turējos uz diētas, jo likās, ka manu ķermeni pārņēmusi baktērija, kas barojas ar visu to cukuru, ko sevī bāzu iekšā. man likās, ka mans sarkanais zods ir tam pierādījums. un tie uzpampušie limfmezgli pēc sēņu mērcītes mežā. tad vienu dienu man tik, tik ļoti sagribējās ko saldu, ka vairs nevarēju, un tā nu es esmu off diet. šovakar piedrāzu arī alkohola nelietošanu (mazliet viskija nenāks par ļaunu)
bet forši, ka dermatologs darīja man zināmu, ka tas sārtums manā sejā ir tuvu ādai esošie kapilāri, nekas cits. atviegojums.
man terapeite jau otro reizi jautāja, kā es viņu redzu, un vai man ir sajūta, ka mēs esam šajā kopā. es godīgi saku - man vispār nav nekādu sajūtu uz to attiecībā. es ne ar vienu nejūtos kopā - es tikai labāk komunicēju ar vecākiem cilvēkiem, jo man nav jātiek cauri kaut kādai biežņai, kaut kādam otra cilvēka ego, lai sarunātos. ar jauniem cilvēkiem ir max grūti tādā ziņā. pieņemu, ka ne vienmēr..tikai bieži.
atsāku skatīties in treatment. atcerējos, cik ļoti nevarēju ciest tās sērijas, jo man tik ļoti derdzās, kā viņš melo, kā viņš atsakās ieraudzīt, man likās - tā nevar būt, tas nav iespējams. bet tagad es skatos atkal, un es saprotu, cik ļoti cilvēcīgi tas ir, cik ļoti tas ir iespējams. un es apbrīnoju vienu mazu detaļu, vienu mazu fragmentu: kad viņš tik godīgi otram atzīst - nedomāju, ka tu atkal atnāksi. tāds mazs brīdis, kurā malā nolikts savs ego, lai atzītos otram, ka viņš tevi ir pārsteizis, pietam patīkami.
bet man jāuzraksta bakalaurs. es tagad parakstīšu bakalauru. | | Wednesday, May 31st, 2017 | | 10:08 am |
Es jūtos kā tukša, sekla krūzīte - trūkst dziļuma un satura. Man nav vēstures, man nav atmiņu. Un tas tik ļoti ļoti sāp, kad klausos, kā viņš man stāsta par sevi, savu bērnību, jaunību, vēsturi... Un ģimeni. Tik drausmīgi sāp.
Un tajā pat laikā es tā priecājos par viņu un par sevi, jo esam atkal satikušies. | | Friday, May 26th, 2017 | | 1:05 am |
Man jāatceras, ka darba vieta nav izklaižu vieta. Un kolēģi nav mani draugi. Nav arī jābūt. | | Wednesday, May 17th, 2017 | | 10:09 am |
Nokačāju cibas aplikāciju lol
Dzeru karameļu latti un prātoju par ciešanām. Cietējs ir neinteresants - tā es uzskatīju ļoti ilgi. Un ļoti ilgi es savas ciešanas vienkārši ignorēju vai noliedzu. Visas savas ciešanas. Un ar katru reizi, kurā teicu 'es jau nu neciešu,' kaut kas manī mazliet savilkās ciešāk tādā neatsienamā mezgliņā. Daudzos mezgliņos.
Pagaidām es zinu tikai to, ka es ciešu, bet es ciešu tik ilgi un tik daudz, ka to pat vairs nemanu. To mana tikai apkārtējie, un visticamāk viņiem jau noriebies.
Iedomājies, kā ir skatīties uz cilvēku, kuram kaut kas iesprūdis zobos..un kurš vispār nekādi nereaģē, kad viņam pasaka, ka viņam kaut kas ir iesprūdis zobos. Kaitinoši, vai ne?
Esmu pārliecināta, ka citi tā skatās uz mani un grib mani iepļaukāt.
Tātad tagad es zinu, ka es ciešu. Un es zinu, ka to noliedzu. Patiesībā no malas droši vien tās terapijas sesijas izakatās smieklīgas - visu laiku strīdos pretī un saku nē, es tā nejūties, tā nav, nu bet nē!
Nu lūk.. Tagad man tikai jāsaprot, kā no šitā tiek vaļā. | | Saturday, May 6th, 2017 | | 10:15 pm |
ienīstu tos pretstatus - neciešu! nīstu! kā vienā dienā tev var piederēt viss, bet nākamajā pat ne atblāzma? es esmu insecure - man vajag zināt / redzēt / sajust visu laiku. citādi es jūdzos nost. | | Thursday, May 4th, 2017 | | 10:41 am |
Trenējos sapņot. Prasīju terapeitei: "Bet vai vajag?". Viņa teica, ka vajag gan, jo vidējam statistiskam indivīdam sapņu ķidāšana šo to tomēr iedodot. Un es izskatoties pēc statistiskā vidējā. So man esot vismaz jāpamēģina.
Pirms dodos pie miera (nevarētu gan teikt, ka pēdējā laikā te pie manis ir mierīgi), sev saku - es sapņošu un no rīta atcerēšos. Un zini, par ko es sapņoju? Es sapņoju par to, kā es lasu grieķu mitoloģiju un veicu datu ievadi.. un saņemu pārmetumus par to, ka kaut kādu mainīgo neesmu vispār fiksējusi - sistemātiski. Obsesīvi.
Vēl mani padara traku virtuālā realitāte un visi viltus signāli, kas caur to pie manis atnāk. Es gribu kaut ko īstu - pat ar visām īstuma nepilnībām. I'm ready!
Kaut kur dibenplānā rosās domas par to, ka būs jāmeklē cits darbs. Jo pašreizējais vispār nepieļauj, ka es varētu veidot attiecības.. kur nu vēl ģimeni. Jūtos kā vergs, kuram labi maksā. | | Wednesday, April 26th, 2017 | | 5:04 pm |
Nekas nav labs/slikts per se - viss atkarīgs no mērķa un motivācijas. Un kaut kā tomēr mēs zinām, kas ir labs vai slikts, ne? Man šķiet, ka tā ir iekšējo pieredžu summa. Piem, tas hiperreālisms - man nepatīk hiperreālisms, un tomēr es spēju atšķirt sliktu hiperreālismu un laba, jo kādreiz man ir paticis hiperreālisms, es esmu spējusi to novērtēt.
Laikam arī sanāk, ka mūsdienās cilvēkiem vienam no otra neko daudz nevajag. Priekšplānā drīzāk izvirzās 'es vēlos/nevēlos' jautājums, un tas ir kaut kādā mērā nestabilāks par 'man vajag/nevajag' jautājumu. Un tas ir par pain un gain. Jo tik bieži vēlmju piepildījumi nāk ar visādiem zaudējumiem. Un ir tik viegli izmest ieguvumu, lai atgrieztos pie ierastā, ja runa ir tikai par vēlmi, nevis par vajadzību.
Mans lielākais mērķis laikam ir, ja ne novākt to stikla sienu, kas atdala mani no manām jūtām un emocijām, tad vismaz kārtīgi no stiklu nopulēt.
Nesaistītas domas it kā. | | Sunday, April 23rd, 2017 | | 10:28 am |
Eju gulēt un mostos milzīgā neizpratnē par savu mūžīgo saspringumu. Nezinu vai kaut kur starp aizmigšanu un pamošanos es atslābstu, bet, pie pilnas apziņas esot, vienmēr jūtos tā krampjaini. Neesmu vēl atradusi neko tādu, kas līdzētu atslābināties, pilnīgi relaksēties, pilnībā uzticēties videi sev apkārt, justies droši.
Un masturbēt ir garlaicīgi..arī krampjaini starpcitu..un nekādā ziņā ne izteikti patīkami.
Nekad savā dzīvē arī neesmu bijusi ļoti elastīga. Piemēram, pat regulāri vingrojot/sportojot, nekad neesmu varējusi (un joprojām nevaru) noliekties ar plaukstām pie zemes, saglabājot taisnas kājas. Par spīti tam, ka, tīri vizuāli uz mani paskatoties, tam nevajadzētu būt vispār nekādiem šķēršļiem.
Šķiet, ka patiesībā viss īstais saspringums ir tieši muguras lejasdaļā - tā vispār nejūtas kā daļa no manis.
Gribu attiecības, bet drausmīgi baidos no tām, jo vairs neatceros, kā ir būt ar kādu - fiziski un emocionāli. | | Saturday, April 22nd, 2017 | | 10:12 pm |
Taureņi otrreiz nenāk. Tas ir labi, jo taureņu sajūta ir neērta sajūta.
Patīk parunāties ar terapeiti, jo tad pasaule vairs nešķiet tik melnbalta - tā iegūst starptoņus. | | Tuesday, April 18th, 2017 | | 10:28 pm |
Lekcijas un sabiedriskais transports šodien nepanesams, jo iekšā sēž dēmoni, kas dīda un liek jukt prātā, sēžot uz vietas. Atkal kaut kas dūrē sažņaudzis manu pakrūti.
Brīvdienās mamma teica - viņa gribot paplāti. Tā, lai var salikt visas savas brokastis uz tās paplātes un aiznest uz dzīvojamo istabu, nosēsties iepretim televizoram un paēst. Neskatoties uz to, ka man ēšana tv priekšā šķiet pretīga, jo īpaši, ja to dara mana māte, es nespēju neiziet cauri visiem Rīgas veikaliem paplātes meklējumos. Visiem veikaliem. VISIEM. Dažos biju pat 2x.
^^Es nezinu, kas tas ir.
Bet es zinu, ka grāmatu lasīšana, tv series skatīšanās un burāknu rīvēšana atlaiž.
Otra mana šīs dienas sāpē ir atziņa, ka priekšplānā atgriezušās domas par seksu. Ļoti daudz domu par seksu. Tās tur ir vienmēr neatkarīgi no attiecību statusa vai mēness fāzēm.
Es nezinu, kas tas viss ir. | | Sunday, April 16th, 2017 | | 11:03 am |
Tā es šorīt pamodos - vienās asinīs. Pārpriecīga un apjukusi. Mans ķermenis ir augšāmcēlies. Ej nu sazini, kā tas notika. Lūk, tēma nākamajai sesijai pie terapeites. |
[ << Previous 20 ]
|