Savas bērnišķīgās dusmas un niķi sublimēju kamīna iekurināšanā
+
Piesēdos un nopirku viņam to dāvanu. Iemācījos kaut ko par armijas ekipējumu, nodalījumu sistēmām un ka katrs centimetrs maksā.
Tagad lūgšu dievu, lai viņa dzimšanas dienas rītā (nu, vai vakarā, vai nākamajā dienā) neatklājas, ka viņam jau ir... vai, vēl sliktāk, viņam nevajag/nepatīk.

Nezinu, kāpēc es ar to noņemos.

Ā, vēl es no dažādiem gabaliem salīmēju dizainu un pasūtīju kreklu ar to dizainu. Interesē, kas no tā būs sanācis.
Domāju, ka tad, kad pabeigšu skolu (cerams), tad piesēdīšos un iemācīšos arī pati kaut ko uzzīmēt.