Lobstrominous

Kāda jēga ikdienā lietot C vitamīnu un darīt dīvainas lietas imūnsistēmas stiprināšanā un galu galā tāpat noķert iesnas?

Apnikos. Gribu vēl divas brīvdienas, vajag vēl divas brīvdienas.

Ā, un biju vakar grāmatu pasākumā un man pat nesāpēja sirds, jo tāpat nebija, ko pirkt.

Izgājšnakt sapņoju, ka esmu nopirkusi zirgu un gribu to turēt Kabilē, vecajā stallī, kas tā vien velk uz pussabrukšanu. Vecāmamma par to bija ļoti entuziastiska un visu sakopa tur un izveidoja zirdziņam smuku mājvietu un tā, un tur bija arī galdiņš, apklāts ar to galdautu, kādu izmantoja kādreiz un uz viņa stāvēja puķes, ieliktas cukurtraukā. Un man bija brūns zirdziņš ar melnām krēpēm un tas bija tik mierīgi un dabiski, ka man apsāpējās sirds. Un tad aukstajā, nemīlīgajā realitātē kaķis sāka laizīt maisiņu, F sāka bļaut uz kaķi un es pamodos un nebija neviena zirdziņa vai puķīšu un pat ne zili-baltā galdauta.

Noskatīts vakar maximā: "Aizejot aiz sevis, lūdzu, aizvērt durvis".

Midsommeras slepkavības rada patīkamu drošības un stabilitātes sajūtu. Pat tad, ja tās skatās trešdienas ne sestdienas vakarā.

"Jautājums sekojošs: galvenais grāmatvedis vai galvenajs grāmatvedis?" Arodvidusskolu skaistums un posts.

Pēc vakardienas gaudām par savu sievišķīguma iztrūkumu, šorīt uzcepu labākās plānās pankūkas, kādas līdz šim sanākušas.

Tagad sēžu aukstām ķepām pie datora un apkopoju datus, piedzīvojot nelielu sirdslēkmi katrreiz, kad ieraugu potenciālu kļūdu.

Un man jādomā par Ziemassvētkiem.

Es zināju, ka tas notiks, bet nedēļas gaitā bju piemirsusi, ka man ir ne tikai jāierodas uz RTU jubilejas pasākumu, bet arī jāizskatās reprezentīvi.

Es neesmu sievišķīga sieviete. Man vislabāk patīk džinsi vai arī garum gari svārki, kas nepieguļ nekam un nosedz visu.

Bet pat man skapī ir atrodama kleita un kurpes (paldies visiem dieviem draudzene vasarā precējās).

Bet atklāju katastrofu kosmētikas departamentā. Nekas, NEKAS no tā, kas man pieder nav paredzēts vakara meikapam. Pašai nesaprotamu iemeslu dēļ šis fakts mani viegli nomāc. Toties atradu veselu vienu nagulaku, kas ir pat samērā ciešamā krāsā, tā ka dzīve nav pavisam briesmīga (taču man to ir jāuzklāj un labrocei klāt nagulaku uz labās rokas... nu, it's a bitch). Ā, es jau minēju, ka man ir tikai melnas kurpes, bet somiņa ir krēmkrāsā?

Vienvārdsakot, jūtos tik nomākta, ka labāk vakaru pavadītu palīdusi zem segas un sevi žēlojot, paralēli rijot svaigi ceptu keksu un skatoties sūdīgu kīno.

Un tad tu sēdi, laipni smaidi un centies vadīt testēšanas procedūru, vienlaikus cenšoties neizvemt visu pa dienu apēsto, jo tev ir vājprātīga migrēna...

Sapnī Džeks Vaits jauca kokteiļus un deva man dzert viskiju ar kolu. Es arī ņēmu, jo, nu, Džeks Vaits taču! Lai viss nebūtu galīgi šķērsām, mācījoss 3.klasē 27 gadu vecumā un cīnījos par to, lai man nebūtu jāmācās angļu valoda, jo man taču ir bakalaura grāds. Tajā brīdī pamodās prefrontālā garoza un pajautāja man, kāpēc es vēlreiz mācos skolā, ja universitātes grādu nevar iegūt bez augstskolas diploma.

Šo pēdējo nedēļu jūtos visai pārgurusi - nav viegli pārslēgties uz rīta režīmu un celties sešos. Un pēc tam norukāt pilnu darba dienu.

Nesaistīti. Esmu reāli apņēmusies jaunajai psihologu audzei nepalīdzēt nedz ar testu pildīšanu, nedz pierakstiem. Nav pelnījuši. Mhm.

Septiņos no rīta trolejbusā izjūti zināmu kopības sajūtu - visi grib gulēt un neviens patiesībā nemaz negrib būt tajā.

Lūk, tagad man ir pilns moderna jaunieša komplekts - smārtfouns, kompis un veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi.

Pamodos noraudājusies, jo sapnī piedalījos kaut kādās dīvainās pavārmākslas sacensībās, kur uz brīdi biju atgājusi no galda un pa to laiku viesmīlis bija savācis nepabeigto ēdienu un aiznesis to jau ēšanai. Kad atgriezos, pie galda pieskrēja ļoti sašutis felipe un pajautāja, tieši cik stulba es esmu, ja nespēju pagatavot pat parastu kebabu. Aizmetās prom kā vēja plēsts, nepaguvu  pat paskaidrot, ka viesmīlis aiznesa  pirms pabeidzu un tā. Un tad pienāca sms, ka viņš grasās pārcelties uz Dāniju un kļūt par rokzvaigzni, kas man likās ļoti dīvaini, jo viņš nespēlē ģitāru. Bet katrā ziņā, pat sapnī tajā naktī viņš gulēja uz dīvāna. 

LinkedIn ir paredzēts tieši tādiem mazohistiem, kā es, sniedzot iespēju apskatīt, cik veiksmīgi ir bijušie klases/kursa biedri un cik sekmīgi attīstās viņu karjeras, kamēr tu paniski meklē pāris nedēļu praksi un jau gadu sēdi bezdarbniekos.

Valsts nerūpējas, valsts nerūpējas...

Tikko biju uz analīzēm ar ārsta nosūtījumu un samaksāju 1.42 eur par analīzēm, kuru vērtība ir teju 20 eur, jo pārējo sedzot valsts. Iekšējs apmierinājums un še tev :D

Murxxe, murxxe, šitā noepiskoties...

Braucu uz interviju divos, zeme ar debesīm iet kopā un galva gorās. Pulkstens 13.25 paskatos adresi, kurā jābūt... 13.00...

Jau otro dienu jūtos reti sūdīgi, bet pēc divām stundām jābūt uz prakses interviju. Damn.

Jūrmalā. Skatos, kā putni plunčājas un klausos krievu popmūzikas izpratnē par mīlu.

Soļoju virzienā prom no iepirkšanās, uz viena pleca pārtikas soma, otrā rokā 2 kg kaķbarības.

Pienāk meitene ar bukletiņu, bet piedāvā ne tikai bukletiņu, bet arī minūtīti paklausīties par kaut ko, ko nesaklausu.

Saku, ka man nav laika - jāskrien un tā (kas pārmaiņas pēc ir patiesība). Nē, nu lai pagaidu, pastāstīšot, tikai minūtīti.

Man tiešām, tiešām nav laika un man ir pārtikas maiss normālā svarā un kaķbarības lielais maiss.

Bet viņa esot ievērojusi, ka man izsitumi uz sejas un varot palīdzēt.

Pagriezos un aizgāju neatskatīdamās.